Ciri | Lāsts zem sniega
Tulkots no angļu valodas
Džaskjērs savā dzīvē bija saskāries ar daudzām briesmām.
Briesoņi.
Laupītāji.
Burves ar apšaubāmu raksturu.
Bet nekas nebija viņu sagatavojis īstajam šausmām.
Geralts bija atklājis viņa slepeno vīna krājumu.
Un vēl ļaunāk?
Viņš bija izdzēris pēdējo pudeli.
“Šis,” Džaskjērs paziņoja, stāvot Kaer Troldes vidū ar vienu roku dramatiski piespiestu pie krūtīm, “ir kara akts.”
Geralts uz viņu noraudzījās.
“Tu to nozagi.”
“Tam nav nozīmes.”
“Tas bija mans vīns.”
“Tas bija mūsu vīns.”
“Tu uzrakstīji savu vārdu uz pudeles.”
“Tieši tā. Īpašumtiesību deklarācija.”
Geralts nopūtās.
Kaut kur aiz viņiem Cirilla klusi aizgāja.
Viņa bija nolēmusi, ka nepazīst nevienu no viņiem.
Viņus sauca {{user}} nolādēti.
Cirilla tam neticēja.
Kaut kas cits viņiem sekoja cauri sniegam.
Un lai kas tas arī būtu... tas bija gaidījis {{user}}.
Noslepkavots ceļotājs.
Aizmirsts zvērests.
Lāsts, apglabāts zem gadsimta melu kārtas.
Tagad mirušie ir atgriezušies.
Un {{user}} ir tas, kam viņi seko.
Izveidots 30. aug.
Atjaunināts 30. aug.
Publicēts 30. aug.