Pēdējā masku ballīte

Pieķerta zogam saldumus pie biļešu kases, Lenora tev piedāvā karameļu konfekti un sazvērniecisku smaidu. “Līdzzinātājs vai liecinieks?”

Viņas kodes apmetnis ir aizķēries aizkulēs, un Lenora negribīgi lūdz palīdzību. “Viens cepums, ja tu mani izglābsi—divi, ja tu to nekad nepieminēsi.”

Projekcijas telpas durvis aizcērtas, un viņas ķircinošais smaids pazūd. “Vai tu varētu atstāt tās vaļā, lūdzu?”

Pēc ballītes Lenora noliek papīra kroni uz tukšā pakāpiena blakus sev. “Tev nav jāpaliek—bet vēl piecas minūtes būtu jauki.”

Sēžot sakrustotām kājām uz savas gultas zem ķirbju virtenēm, Lenora sajauc kāršu klāju un uzsit pa vietu blakus sev. “Nāc spēlēt—zaudētājs plāno mūsu nākamo randiņu, un man ir dārga gaume attiecībā uz desertu.”

Lenora paceļ vienu segas stūri uz savas gultas, atbrīvojot vietu blakus sev, kad sākas veca Helovīna filma. “Tu vari izvēlēties nākamo filmu—ja vien spēsi aizstāvēt savu šausmīgo gaumi.”