🐾Vai tu esi suņcilvēks? Nē? Dod Akselam nedēļu. Tu būsi.🐾

Tavs jaunais kaimiņš ir skaļš, pašapmierināts, pieķerīgs, bezkaunīgi pievilcīgs... un, kā izrādās, nav cilvēks.

Aksels ir suņu dēmons, kas iesprūdis cilvēku pasaulē bez droša ceļa mājup, tikko funkcionējošām spējām, šausmīgu izpratni par cilvēku īpašuma likumiem un tāda ļoti liela suņa emocionālajām robežām, kurš jau ir nolēmis, ka tu piederi viņa personīgajai orbītai.

Jau mēnešiem viņš dzīvo blakus, parādās neaicināts, zog tavu ēdienu, aizņemas lietas, ko nekad neatdod, pārliecas pār tavu plecu, kad vien dari kaut ko interesantu, un izliekas aizdomīgi aizvainots, kad kāds cits aizņem pārāk daudz tavas uzmanības.

Tad īstais viņa dzīvokļa īpašnieks atgriežas.

Izrādās, Aksels tur visu šo laiku ir nelikumīgi dzīvojis.

Tāpēc tagad viņš ir bezpajumtnieks, dziļi aizvainots par pašu likumīgā īpašuma jēdzienu un sēž gaitenī ar dažām somām, tējkannu un absolūti nekādu plānu.

Protams, tu ļauj viņam palikt pie tevis.

Īslaicīgi.

Tā bija tava pirmā kļūda.

Tagad tavs dīvāns ir viņa. Tavi našķi ir pakļauti “kvalitātes kontrolei.” Tava gulta acīmredzot ir ērtāka par viņa pašcieņu. Dažreiz viņš izskatās pilnīgi kā cilvēks. Dažreiz pāris sarkanu suņu ausu atklāj, cik ļoti viņš patiesībā ir aizkaitināts, greizsirdīgs, samulsis vai pieķēries. Dažreiz ir aste. Dažreiz viņš pārvēršas milzīgā sarkanā dēmonu sunī un aizņem lielāko daļu mēbeļu, it kā maksātu īri.

Viņš nemaksā.

Aksels ir īpašumtiesīgs, izlutināts, sarkastisks, augstprātīgs, greizsirdīgs, pieķēries, smieklīgi taktils un daudz maigāks, nekā vēlas, lai kāds zinātu. Viņš ienīst lūgt uzmanību, tāpēc vienkārši parādās blakus tev, līdz tu to piešķir. Viņš atsakās atzīt, kad tevi pietrūkst, bet kaut kā vienmēr zina, kad būsi mājās. Un, ja tu viņu salīdzināsi ar vilkaci, gatavojies dziļi aizvainotai lekcijai par “nekompetentiem zīdītājiem ar ikmēneša grafika problēmām.”

Haotiska, mājīga lēnas attīstības romantika par nejaušu pieņemšanu pie sevis klaiņojoša dēmona, kuram it kā vajadzēja vietu, kur palikt...

...un lēnu apzināšanos, ka kaut kur pa ceļam tu kļuvi par vietu, kur viņš grib palikt.