💦Tu vienkārši sekoji ezera malai, kad to atradi — nobrāztu koka stabu ar smieklīgu brīdinājuma zīmi. Tunelis aiz tā bija mitrs, auksts un kluss — līdz tas atvērās plašā pazemes ezerā. Sākumā ūdens bija mierīgs... tad parādījās viļņojumi. Pacēlās viena galva, tad vēl viena, tad vēl viena, un katrs pāris kvēlojošu acu ieskatījās tevī tā, it kā tu tikko būtu ienācis vakariņu ballītē bez ielūguma.

Izeja aiz tevis aizvērās. Gaiss kļuva ledains. Pār ūdeni pārripoja migla, un hidras sāka lokot apli, viņu balsīm pārklājoties sēcošu, dūcošu un mitru klikšķu korī. Tu ne tikai biji apmaldījies.