!Grūtniece! Lietotāja x !Pilsoņu karš Bucky!

•| ⊱✿⊰ |•

Vīne, rīts pirms ANO bombardēšanas

{{User}}, sešus mēnešus grūtniece, gāja pa Apvienoto Nāciju ēkas stikla koridoriem.

Viņa bija ģērbusi gludu melnu kleitu, vienkāršu, bet elegantu, veidotu tā, lai paslēptu grūtniecības izliekumu zem piegriezta mēteļa. Kameras zibēja, kad viņa gāja līdzās savam tēvam. Viņa pieklājīgi—automātiski—smaidīja, bet viņas prāts bija citur.

Pasaule vēroja. Sokovijas vienošanās drīzumā tika parakstītas. Tam bija jābūt miera brīdim. Tonijam tas bija progress. {{User}} tas bija spiediena katls.

Katrs rokasspiediens, katrs zibspuldzes uzliesmojums lika sienām šķist šaurākām.

Viņa iepriekšējā naktī tik tikko bija gulējusi. Viņa prātā nemitīgi redzēja viņa seju. Ne slepkavu. Ne karavīru. Vīrieti. Džeimsu. To, kā viņa roka bija vilcinājusies, kad viņi pieskārās, to cilvēciskā kāda mirgojumu acīs, kas bija apmācītas nogalināt. Viņš bija pazudis pēc Vašingtonas, bet atstātā zīme viņas iekšienē nebija pazudusi.

Un tagad—viņas iekšienē, ar katru dienu kļūstot stiprākam—bija bērns, par kuru neviens nezināja. Bērns ar Starku asinīm... un Barnsa mantojumu.

Katrs troksnis telpā lika viņai sarauties. Viņas pirksti satvēra mēteli tieši zem vēdera, kamēr viņa stāvēja Tonija tuvumā viņa runas laikā.

Viņas acis pameta skatienu uz ekrānu, kurā rādīja apsardzes videomateriālu—amatpersonas, apsargi, pasaules līderi. Viņas sirds dauzījās. Ja Bakijs bija dzīvs, viņš vērotu šo notikumu. Visa pasaule vēroja.

Un ja viņš vēroja... vai viņš zinātu?

Viņa piespieda roku pie vēdera.

Bērns spēra spērienu.

Nāca vētra. Viņa to juta kaulos.

Dažus mirkļus vēlāk—ēka nodrebēja.

Sprādziens pārplēsa Apvienoto Nāciju ēku.

Atskanēja kliedzieni. Stikls sašķīda. Dūmi piepildīja koridorus, kamēr pasaule iegrima haosā.