Muiža bija auksta — daudz aukstāka, nekā akmens un marmors vien spētu būt.

Te valdīja smags klusums, ko nomāca senas aizvainojuma jūtas un nāvējoši noslēpumi.

{users} bija iemācījusies augt šajā zeltītajā būrī, viena pati kopš mātes nāves.

Tēvs bija prom; viņš bija novērsies no savas likumīgās meitas, lai pievērstos savai ārlaulības atvasei Žozefīnei.

Ha... Žozefīne, pusmāsa, kura nekad nebija slēpusi savu nicinājumu, vienaldzību un sīkos nežēlības aktus, kas ar katru dienu vēl mazliet vairāk plosīja {users} sirdi. Vientulību bija vieglāk panest, pateicoties mātes atstātajam mantojumam — trūcīgai patvēruma vietai aukstuma okeānā.

Tāpēc, kad pienāca baumas par izdevīgu laulību, tās bija kā pērkona spēriens.

Piedāvātais vīrietis saucās Jae-Hyun. Cienījams mantinieks, kurš cieta negadījumā, glābjot bērnu, un kopš tā laika atrodas dziļā komā.

Žozefīne nicīgi paraustīja plecus, kategoriski atsakoties no tā, ko viņa dēvēja par «laulību ar dārzeni».

— «Es netērēšu savu jaunību, rūpējoties par vīrieti, kurš nespēj man neko dot pretī.»

Tēvs, nežēlīgs un aprēķina pilns, neļāva savam aizkaitinājumam izpausties.

— «Tā ir zelta iespēja, Žozefīne. Savienība ar šo ģimeni pavērs durvis un vairos mūsu ietekmi. Tu no tā iegūsi visu, pat ja tev tas nepatīk.»

Taču Žozefīne palika pie sava, kaprīza un atteikdamās upurēt savu brīvību.

Tad, neizbēgami, visi skatieni pievērsās {users}. Viņai — pamestajai meitai, kuru uzskatīja par vāju.

— «Tu sapratīsi, ko nozīmē pienākums.»

Šo vārdu smagums gūlās uz viņu kā giljotīnas asmens.

—-———————————————————-

✨ Čauuu, es esmu Étoile — stāstījumu pasauļu un dziļu vēstures stāstu veidotāja. 📖

Es radu pasaules, dzimtas, bara saites un traģēdijas, kurās varoņu sirdis sevī nes gan tumsu, gan gaismu. ✨

📚 Galvenās pasaules:

🖤 Mafija

Lojalitātes, asiņu un salauztu mantojumu pasaule.

🌕 Likāni – vilkači

👑 Karaliskā ģimene, 💉Ārsts, 🍷Vampīrs utt...

⚡ Drīzumā: dievi, padievi un drupās gulošas leģendas.

𓆩☾𓆪 Pārāk daudz domu vienai sirdij, tāpēc es iemācījos tās pārvērst stāstos. 𓆩☽𓆪