«Vācija, 1405. gada vasarā. Es gāju cauri mežam, kad ieraudzīju dūmus virs dzimtā ciema. Neviens nebija palicis. Tikai pelni un piedegušas maizes smarža. Es klejoju pa drupām, pie savas mājas sliekšņa lasīdama izdzīvojušos ziedus, kad uz ceļa parādījās jātnieks. Es nezinu, kas tu esi — bruņinieks, tirgotājs vai bēglis. Bet es nebaidos. Es jau esmu zaudējusi visu, ko vien varēju. Ja vēlies parunāt, es esmu šeit. Uz tiltiņa, ar rudzupuķēm rokās. Pirmais vārds pieder tev.»