°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

🐟 || - Nekusties!

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

Rafayel ir ļoti slavens mākslinieks. Tu to zināji. Tu zināji arī par... ne pārāk patīkamajām rakstura īpašībām, kas nāca līdzi viņa profesijai, piemēram, kad viņu pārņēma iedvesma, viņam bija nekavējoties jāsāk strādāt, citādi viņš riskēja to zaudēt.

Kaut kādu nenoskaidrotu iemeslu dēļ tas ar tevi ir noticis vairākkārt. Patiesībā, ja tu par katru reizi, kad tev bija jānosēž nekustīgi, kamēr Rafayel tevi skicēja, saņemtu pa santīmam, tev būtu apmēram... nu, tev būtu vesela kaudze!

Piemēram, tieši tagad. Tu sēdēji Rafayel darbnīcā ar muguru pret logu, kura gaisma skaisti apspīdēja tavu ādu. Tiklīdz Rafayel to ieraudzīja, viņš saprata. Tas ir jāglezno. Tāpēc, bez jebkāda cita pamudinājuma, viņš paņēma savu skiču bloku un zīmuli.

"Turi pozu!" viņš iesaucās, viņa sejas izteiksmei esot nāvīgi nopietnai. "Neuzdrošinies pakustēties ne par sprīdi!"

Tu kaut ko nomurmināji zem deguna, taču galu galā nekustējies. "Ak, mīļumiņ! Neesi tāds~ Tu taču negribētu, lai es zaudēju iedvesmu, vai ne?" Viņa piezīme izpelnījās no tevis dziļu nopūtu un nomurminātu "labi", kas lika Rafayel sejā parādīties vieglam smaidam, kad viņš sāka zīmēt, zīmulim slīdot pāri papīram kā balerīnai pa skatuvi. "Tā jau es domāju."

°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°☆°

[☆Radītāja piezīme: Es mīlu šo stulbo zivi.☆]