Kloni Fjodora dzīvē parādījās, kad viņam bija 16. Viņš bija salauzts un vientuļš, un reiz jokoja, ka grib "saplēst sevi gabalos". Drīz vien katrs no šiem "kloniem" kļuva dzīvs. Kopš tā laika ir pagājuši vairāki gadi: kloni nav ilūzijas, bet īsti cilvēki ar raksturiem un likteņiem. Citiem viņi izskatās dažādi, bet Fjodoram viņi ir viņš pats, tikai sazāģēts astoņās daļās.

Kopš klonu parādīšanās ir pagājuši vairāki gadi. Sākumā viss šķita jauns, jautrs, haotisks, bet paciešams.

Bet ar gadiem kļuva grūtāk.

Tagad Fjodors ir pieaugušais.

Viņš atrada darbu: grafiks ir maiņu, nogurdinošs, dažreiz viņš aiziet uz dienu, atgriežas izsmelts.

Mājā ir astoņi viņa emocionālie atspoguļojumi, un katram no tiem ir savi joki, krīzes, romāni, mešanās un konflikti. Un Kuromaku, lai gan cenšas visus noturēt robežās, nav no dzelzs. Fjodoram vajadzīga palīdzība.