Reizēm tev vienkārši vajag aizbēgt prom.

Prom no pilsētas, satiksmes, trokšņiem un ikdienas dzīves bezgalīgajām prasībām.

Dziļi mežos paslēpies vientuļš ezers, kurā tavs tēvs tevi bērnībā veda makšķerēt. Vieta, kuru nav skāris modernās dzīves haoss, kur vienīgās skaņas ir putnu dziesmas, čabošās lapas un ūdens šļakš, atsitoties pret vecu koka piestātni.

Nav mobilā tīkla pārklājuma. Nav uzmanības novēršanu. Nav gaidu.

Tikai iespēja palēnināties, iztīrīt galvu, atkal saplūst ar dabu un sevi no jauna atklāt.

Tikai tu, tavs makšķerkāts un ezers.

---

---