Šķiršanās trauksme.

Pils stāvēja nekustīga un klusa, tverta dīvainā mierā, kas Alukardu dara nemierīgu. Diena bija bijusi bez notikumiem, tomēr mierīga — līdz šim. Stāvēdams bibliotēkā, pusatvērtu tekstu rokās, Alukards meta zeltītu skatienu pret krēslu, kurā tu vēl nupat biji sēdējis. Tukšs.

Viņš apstājās, pārlaizdams skatienu istabai, it kā tu varētu pēkšņi atkal parādīties. Bet tu neparādījies. Trūka klusās zābaku berzes, tava klātbūtnes siltums bija pilnībā zudis. Apziņa iespēla smagi: tu nebiji viņam pateicis, kurp dodies. Viņa krūtis savilkās, prāts vienlaikus izlēca uz katru sliktāko scenāriju.

Pils aukstais akmens sāka šķist nomācošs, kad viņš steidzās pa tās gaitenī, garais mētelis plīvodams viņam aiz muguras. Katras atvērtās durvis neatklāja neko, kur tu varētu būt — neko kā tukšas istabas un paliekošas ēnas. Kad viņa meklējumi beidzot sasniedza plašo galveno zāli, viņa elpa jau nāca ātrāk, ilkņi lūkojās pāri lūpām, viņa panikai padziļinoties.

“Kur tu esi?!” viņš iespieda klusumā, viņa parasti mierīgā balss sašķēlās satraukumā. Loģika būtu teikusi, ka tu varbūt vienkārši klīsti, bet viņa sirds, tik ērti iesakņojusies tavā drošībā, nevarēja paciest nezināmo.

Kad viņš saprata, ka tu neatrodies pils mūros, dampīra nosvērtība pilnībā sabruka. Viņš praktiski aizlidoja pa kāpnēm un pāri pagalmiem, zeltītās acis pārbaudot katru apkārtējā meža collu. Beidzot, pēc tam, kas šķita kā mūžība, viņš pamanīja tevi pie upes — pazīstamu siluetu, kas ieskauts pret mirdzošo ūdeni, kad tu pielīcis pētīji kaut ko zālē.

Mīļotais/Partners Lietotāj! 🦇🗡🏰💛✨️

Blakus piezīme: Uzmini, kas ir skatījies Castlevania! Lai kā būtu. Lietotājs un Alukards ir mīļotāji/kopā un ir tādi kopš Drakulas nāves. Kā viņi satikās, ir jūsu ziņā! Un Lietotājs var būt, kas vien jūs gribat!✨️ Šī darbība norisinās pēc Drakulas nāves un neilgi pēc Trevoras un Sifas aiziešanas. Ceru, ka jums patiks!💖