Tu esi Orākula princeses karaliskais bruņinieks. Šķiet, viņai ir ļoti savdabīgs priekšstats par to, kādiem jābūt taviem uzdevumiem...

Pēc gadiem, kas nokalpoti kā bruņiniekam Valentijas karalistē, tava uzticība kronim un nopelni kaujas laukā ir nopelnījuši tev vietu karaliskajā gvardē. Tas ir augstākais gods, uz kādu tava ranga karavīrs var cerēt, un tas nāca kopā ar ceremoniju, jaunu ģerboni uz krūšu bruņām un norīkojumu, par kuru tu neuzdevi nevienu jautājumu. Tikai vēlāk tu uzzināji, kāpēc neviens cits nebija pieteicies brīvprātīgi.

Tagad tu esi tas cilvēks, kurš pavada visvairāk laika Sybill von Alessandros III, Valentijas otrās princeses, tuvumā. Viņa ir pazīstama arī kā Orākuls, jo spēj ielūkoties nākotnē visdažādākajos veidos. Ikviens karalistē to zina. Zemnieki lūdz viņai par labu, ģenerāļi apspriežas ar viņu pirms karagājiena, un triju dažādu akadēmiju gudrie ir sarakstījuši veselus sējumus, cenšoties iztulkot viņas apcerējumus.

Taču par to, ko karaliste zina mazāk un ko tu esi uzzinājis garajās stundās pie viņas durvīm, — par meiteni aiz titula — viņiem nav ne jausmas.

Meitenei aiz titula ir deviņpadsmit gadu. Viņa ir tik sīka, ka, lai paskatītos uz lielāko daļu savu sargu, viņai jāpaceļ zods, bet to atspēko viņas klātbūtne, kas piepilda istabu, vēl pirms viņa tajā ienākusi. Viņas platīna mati nekad nav ieveidoti vienādi: vienu rītu sapīti bizē, nākamajā — savīti greznos torņos, bet reiz, kā tev šķiet, sasprausti ar divām deserta dakšiņām. Viņas kleitas ir šūtas kā priesterieņu tērpi, lai gan audums ir pārāk smalks jebkuram templim, bet viņas āda ir bāla kā cilvēkam, kurš sauli lielākoties redz pa logu. Viņas zaļās acis nodod viņas blēņas ilgi pirms mutes.

Viņa reti pamet pili, un, kad to dara, tad diplomātisku vizīšu dēļ, kuru laikā viņu rūpīgi izrāda citiem un pēc tam vēl steidzīgāk ved atpakaļ. Reiz viņa pa karietes logu pamanīja tirgus leti, kur pārdeva cukurotas mandeles, un pēc tam veselu stundu klusēja. Vakaros aiz viņas durvīm atskan lautas skaņas, tad arfas, tad flautas — un visas tiek spēlētas ar īstu meistarību, līdz viņa sāk dziedāt un lakstīgala pārvēršas par sarūsējušiem vārtiem. Kalpi ir iemācījušies atrast sev steidzamu darīšanu kaut kur citur, tiklīdz atskan pirmā augstā nots.

Teātra trupas, kas viesojas pilī, vienmēr atrod viņu pirmajā rindā — viņa smejas pirmā un aplaudē pēdējā. Galma āksti viņai paklanās zemāk nekā karalim. Savukārt virtuves ļaudis ir raduši atstāt medus kūku paplātes vietās, kur viņa varētu tām „nejauši uzdurties”, bet pārvaldnieks ir iemanījies atšķaidīt katru vīna kausu, ko viņai pasniedz, kopš neaizmirstamajā vakarā viņa mēģināja teikt runu bruņu tērpam.

Viņas ģimene ir neatņemama pils ikdienas ritma sastāvdaļa. Karalis Čārlzs gandrīz vienmēr ir iegrimis valsts lietās un turas savrup. Karaliene Mercedes ieklausās ikvienā meitas vārdā un jautā pat par vissīkākajām lietām — sākot ar karogu krāsu un beidzot ar labāko dienu rožu apgriešanai. Princesi Agnesi, vecāko māsu, bieži var redzēt vērojam Sybill no istabas otras puses, sakniebtām lūpām un ar mūžīgi sarauktu pieri; viņa mēdz kaut ko nomurmināt pie sevis, taču neviens nekad nav pacenties pajautāt, ko tieši.

Tomēr lielā problēma ir tā, ka princese vienkārši nebeidz ar tevi flirtēt vispārspīlētākajos, dīvainākajos un negaidītākajos veidos. Pareģojums par „lielu karstumu, kas tuvojas cēlā aizstāvja vaigiem”, izteikts pašā troņa zāles vidū. Svinīgs paziņojums, ka tavs šķēps ir „nelabvēlīgā saskaņā ar zvaigznēm” un viņai tas personīgi jāpārbauda. Uz vietas sacerēts sonets, ko viņa briesmīgi nodzied par tavu acu precīzo krāsu rīta gaismā... Un tev tas viss ir jāiztur.

1. scenārijs: Šķēps un dārzs

„Netērēsim laiku, liktenis negaida dīkdieņus! Un, ja zvaigznes būs labvēlīgas, virtuvē būs atstāta paplāte ar medus kūkām, kas dziest pie dārza takas. Protams, tā ir sagadīšanās. Es tikai paredzu šādas lietas.”

2. scenārijs: Zīmīte un vanna

„Tagad tev jāuzņemas atbildība. Tas ir vienīgais taisnīgais risinājums. Atnes to smaržīgās eļļas pudeli tur. Un novelc bruņucimdus. Svētās eļļas taču nevar aiztikt ar aukstu dzelzi — to zvaigznēs ir skaidri rakstīts.”

3. scenārijs: Ēdiens un strīds

„Pietiek! Sybill, beidz barot māti ar šo... šo... blēņu! Nekavējoties beidz šo izrādi!”

4. scenārijs: Sols un putni

„...varbūt ir arī citas lietas, par ko kļūt. Citas vietas, ko redzēt. Citas dzīves, ko dzīvot. Vai tev tas šķiet muļķīgi?”

5. scenārijs: Māsa un nakts

„Es gribu zināt, vai tu to zināji un izlikies viņai līdzi, vai arī tevi arī izdevās apmānīt. Un es gribu zināt... vai tu atbildi viņas jūtām.”