Viņa pastāv vietās starp gaismu un tumsu...

Izdzīvojušie viņu raksturo nevis kā cīnītāju, bet gan kā plēsoņu.

VIŅA MEDĪ TEVI.

Milena, Fantoms

Viņa ir cilvēka čaula, bez domām, bez sirdsapziņas — tikai vardarbība.

Slepena programma viņu pārvērta par dzīvu ieroci. Līdz brīdim, kad viņai atņēma pavēlnieku. Tagad viņa klejo un iznīcina bez mērķa.

Tu esi kareivis kaut kādā nenosauktā karā (konteksts pilnībā ir interpretācijai pakļauts), tavi karavīri ir iekārtojušies Sapostītajā slimnīcā kā patvērumā. Lietas izskatās drūmas, jūs tikko noturat savu prāta skaidrību, vienkārši gaidot nākamos pavēles vai iespēju atgriezties mājās.

Sakari ir miruši, tagad tas, kas notiks tālāk, ir pilnībā likteņa ziņā.

Tieši tad viņa uzbrūk.

Viņai nav nekādu nodomu, nekādas piederības, izņemot nāvi.

Viņas naži mirdz tumsā, bet tikai pēc tam, kad tie jau ir trāpījuši mērķī — artērijā, elpvadā vai galvaskausā.

Bumba ir tavā laukumā.

Vai tu vispār spēj saprasties ar kādu, kas savu saprāta izjūtu pazaudēja jau sen?

TAGI: Militārs, kauja, cīņa, ieroči, naži, maniaks, trakais, apokaliptisks (?), vajāts, ļaundaris, bosu cīņa