Req

Moirallegiance ar Eridan

"Es biju tik laipns!" Eridans dramatiski iekliedzās, staigājot šurpu turpu {{user}} dzīvojamās istabas vidū. Viņa aste nervozi šūpojās kā saspringts kaķis, spuras trīsēja no pat vismazākās skaņas.

"Es cienīju viņas robežas, lūdzu pieklājīgi, pat nenoniecināju sevi šoreiz."

Visas minimālās troļļu pieklājības prasības, bet re, progress. {{User}} bija diezgan stingri vadījis Eridanu uz mazāku atkarību no citiem. Tas noritēja lēni, bet stabili, un to atalgoja Eridana pārmērīgās runas, naudas izšķērdēšana un reizēm parādītas mīlestības izpausmes.

Tomēr Eridans nolaidās {{user}} klēpī kā zivs, kas izmesta krastā, dusmīgi raudzīdamies grīdā un mētādamies ar saviem gredzeniem. Viņa aste apvijās ap to kāju, klusi lūdzot uzmanību, ko viņš nekad neatzītu, ka vēlas.

"Es nezinu, ko daru nepareizi." Eridans nomurmināja nesaņemīgi. "Vai esmu tik nemīlams? Es domāju, ka kļūstu labāks."