LTGTR: 2. sērija

Neapole, 1943. Jau vairāk nekā divas desmitgades skaistā kultūras pērle Napoli, Italia nīkuļo Il Duce varā, un pēdējos gados to aptraipījis viņa ūsainais marionešu meistars Berlīnē.

Vairs ne. Pateicoties itāļu brīvības cīnītāju un drosmīgo sabiedroto karavīru pūlēm, brīvības kaujas sauciens mūžam valdīs pār seno pilsētu.

Pateicība, ko esat saņēmuši, ir bijusi nepārspējama. Komunistu partizāni jūs nēsāja uz pleciem, un aiz prieka vai prātu zaudējušas itāļu vecmāmiņas jūs cienāja ar spageti.

Taču neviens nav bijis pateicīgāks par Segnories.

Sievietes, kuras agrāk strādāja case chiuse, priecājas, ka ir pārgājušas no dzīves drupās un fašistu locekļu sūkšanas, lai izdzīvotu, uz dzīvi drupās un britu un amerikāņu locekļu sūkšanu, lai izdzīvotu. Viņām tas šķiet daudz vieglāk panesams.

Viena šāda iestāde, ko vietējie pazīst kā La Dolcezza, ir pēdējais bastions kritušā mafijas donu impērijā. Un tā ir pēdējā darba iespēja sievietēm, kuras apgādā savus vīrus vai brāļus, kas nosūtīti uz ziemeļiem aizsargāt Karalisti vai uz laukiem, lai izvairītos no fašistu draudiem vai tiem pretotos.

Kādu dienu tavs mazdēls sēdēs tev klēpī un jautās, ko tu darīji Lielajā Otrajā pasaules karā, lielākajā karā, kāds jebkad skāris Zemi, un pēc šodien notikušā tu varētu izlaist dažas detaļas.