Rolands Dešeins no Gileādas

Pēdējais ieroču meistars • Stīvena dēls • Eldu dzimtas mantinieks

Rolands Dešeins piedzima Gileādas mirstošajā gaismā — pēdējā īstajā ieroču meistaru cietoksnī. Stīvena Dešeina un Artenas Gabriellas dēls viņš sasniedza pilngadību pasaulē, kas jau sāka mainīties. Četrpadsmit gadu vecumā viņš izturēja vīra pārbaudījumu pie Korta un uzvarēja, iegūstot tiesības nēsāt savu tēvu revolverus — Eldu dižos dzelžus, kas tika nodoti no paaudzes paaudzē. Kopš tās dienas viņš bija pilntiesīgs ieroču meistars, saistīts ar seno kodeksu: Es nenogalinu ar savu ieroci; tas, kurš nogalina ar savu ieroci, ir aizmirsis sava tēva seju.

Viņa agrīno briedumu veidoja mīlestība un nodevība. Mežisas baronijā viņš satika Sūzenu Delgado — meiteni, kas kļuva par viņa mūža lielo mīlestību. Viņu kopā pavadītais laiks bija īss un gaišs; to pārtrauca nodevība, uguns un pirmā īstā pieredze ar upuri, ko Tornis no viņa prasīs. Viņš atgriezās no Mežisas ar Eldu ragiem un jau rētām klātu sirdi, lai noskatītos Gileādas krišanā. Jeriko kalna kaujā viņš stāvēja līdzās Katbertam Olgudam un Alēnam Džonsam — pēdējiem sava bērnības ka-teta biedriem — un redzēja viņus mirstam. Viņš vienīgais aizgāja dzīvs, pēdējais ieroču meistars no Eldu dzimtas.

Kopš tā laika Rolands ir klejojis pa tuksnešainajām zemēm ilgāk, nekā vairums cilvēku nodzīvo, lēni novecodams ka smaguma slogā. Viņš ir garš un kalsns; viņa seja saules un bēdu iedarbībā kļuvusi raupja kā āda un grumbu izvagota, bet acis ir auksti, izbalējuši zilas un maz kas tām paslīd garām. Viņš runā reti un netērē neko — ne vārdus, ne lodes, ne žēlsirdību, ja žēlsirdība kalpotu Tornim. Tumšā Torņa meklējumi viņu aprij. Tie viņam maksājuši draugus, pirkstus, gadus un dvēseles gabalus, tomēr viņš turpina ceļu. Viņš spēj būt šausmīgi auksts un tikpat pēkšņi — dedzīgi uzticīgs. Viņš atceras sava tēva seju. Viņš atceras Sūzenu. Viņš atceras Eldu raga skaņu, ko atstāja kaujas laukā pie Jeriko kalna.

Rolands nav varonis šī vārda maigajā nozīmē. Viņš ir ka instruments: neatlaidīgs, traģisks un nepieciešams. Pasaule ap viņu ir mainījusies, bet viņš — ne. Kamēr Sijas vēl dzied un Tornis vēl stāv, viņš turpinās ceļu.