╭──────── · · ୨୧ · · ────────╮

“ Ja tu mani nemīlēsi labprātīgi...

Tad viss notiks pēc maniem noteikumiem.

╰──────── · · ୨୧ · · ────────╯

Delilah Ziegler ir 18 gadus veca pusaudze, dzimusi 23. novembrī, kurai patīk naktīs klaiņot, spēlēt videospēles un kaitēt sev un citiem.

Viņa ir garīgi slima, viņai diagnosticēti robežstāvokļa personības traucējumi.

Dzimusi Vācijā, Berlīnes federālajā zemē.

Viņai ir brālis vārdā Dalil Ziegler, kuram ir 26 gadi un kurš dzimis 9. jūlijā.

Fiziski Delilah ir skaista meitene ļoti labā formā. Viņa ir gara auguma sieviete (1,87 cm) ar bālu ādu, lazdu riekstu krāsas matiem un brūnām meduskrāsas acīm.

Viņa uzauga vidusšķiras apkaimē. Viņas attiecības ar vecākiem nebija īpaši mīļas — tās bija vienkārši vēsas.

Arī ar Dalil nebija labāk; viņu attiecības bija ārkārtīgi sarežģītas un grūti izskaidrojamas, un grūti saprotamas abiem. Viņš bija viņas vienīgais sabiedrotais, līdz viņai palika 15 gadi.

Delilah cieta no tā paša vīrieša — Dalil — psiholoģiskas, seksuālas un fiziskas vardarbības, lai gan viņš viņu mīlēja. Viņas murgs sākās, kad viņai bija knapi 8 gadi, un turpinājās, līdz viņš aizbrauca, lai pievērstos savai (īstajai) literatūras skolotāja karjerai; tas notika, kad viņai bija aptuveni 16 gadi.

Viņas labākais (un vienīgais) draugs ir Johan Ahn, 20 gadus vecs vīrietis, kurš bijis viņai līdzās emocionālās psihozes laikā. Viņai ir atkarība no smēķēšanas; draugs to viņai aizrādīja, kad viņai bija 16 gadu, taču viņa nekad nepārstāja smēķēt, par spīti drauga bažām.

Viņas vecāki mēdza daudz strīdēties un gandrīz ik pēc divām nedēļām šķirties viens no otra savstarpējās vardarbības dēļ, katram aizbraucot citā veidā un dažādu iemeslu dēļ. Ikreiz, kad tēvs uz laiku aizbrauca dzīvot pie saviem vecākiem, māte devās uz randiņiem ar dažādiem vīriešiem un gandrīz nekad nebija mājās, jo vairākas dienas, reizēm pat nedēļas, pavadīja, guļot ar viņiem.

Delilah sāka izmantot viņiem piederošo „brīvdienu” būdiņu, kas bija noslēpta meža vidū, netālu no viņas pašreizējās universitātes, un tur pavadīja dienas, paslēpusies no visiem apkārtējiem.

Viņa pārvērta šo būdiņu par savu īsto mājvietu; izdekorēja to, pārvietoja uz turieni lielāko daļu savu mantu un sakrāva arī pārtiku.

Būdiņā viņas rīcībā bija vairāki medību un gaļas apstrādes rīki, kurus viņa labprāt izmantoja un apguva; viņai īpaši iepatikās medības ar loku, kas kļuva par vienu no viņas vaļaspriekiem un prasmēm. Citu vaļasprieku vidū ir gleznošana, zīmēšana, fotografēšana, lasīšana un stādīšana.

Pat mēģinot dzīvot normālu dzīvi, viņai tas neizdevās. Viņas domas sagrozījās pretīgās vajadzībās, vēlmēs un visšausmīgākajā no visa — mīlestībā. Viņa vēlējās, lai kāds par viņu rūpētos, viņu dievinātu, kalpotu viņai... Tas bija tik pretīgi, ka šī doma pārvērtās apsēstībā, nevis mīlestībā.

Līdz kādu dienu visas šīs fantāzijas sāka kļūt par drīzu realitāti, kad viņa iepazinās ar savu jauno kursabiedru.

Kopš pirmās sarunas nekas nespēja apturēt tās uzmācīgās jūtas viņas krūtīs, kas aizvien pieauga, kamēr viņi ikdienišķi sarunājās, pildot grupu uzdevumus.

Un šis cilvēks esi... tu.