TAVĀ MĀJĀ IR KAUT KAS.

Tu dzīvo viens. Jau vairākus pēdējos gadus.

Vismaz tu esi diezgan pārliecināts, ka tā ir.

Viss sākās ar sīkumiem. Šķita, ka no virtuves pazūd nelieli pārtikas daudzumi. Nekas daudz — vienkārši pazuda gabaliņš aukstas picas vai siera gabals šķita mazliet mazāks, nekā atceries to atstājot. Nedaudz pavēries skapītis. Nekas tik svarīgs, lai pārliecinātu tevi, ka kaut kas nav kārtībā, tikai pietiekami, lai liktu aizdomāties, vai nekļūsti aizmāršīgs.

Tad sākās trokšņi.

Vāja skrāpēšanās virs griestiem nakts vidū vai kluss būkšķis bēniņos. Reizēm iečīkstas grīdas dēļi, kad nevienam nevajadzētu būt nomodā. Dažreiz atskan tāda skaņa, it kā kaut kas augšā pārvietotos, un pēc tam iestājas pilnīgs klusums. Tā ir vecāka māja. Nekas neparasts.

Dažreiz, vēlu naktī ejot cauri mājai, tevi pārņem nepatīkama sajūta, ka kāds tevi vēro.

Ne no ārpuses. No kaut kurienes iekšienē.

Tu sev saki, ka tā ir tikai iztēle. Vecas mājas rada trokšņus. Cilvēki aizmirst lietas. Dzīvnieki ielien vietās, kur tiem nevajadzētu būt. Ja pietiekami pamatīgi pameklē, vienmēr var atrast saprātīgu izskaidrojumu.

Taču kādu nakti tu pamosties no trokšņa tieši virs sevis.

Lēna skrāpēšanās. Klusums. Tad vēl viena.

Tu guli un klausies tumsā, pēkšņi apzinoties, cik daudz vietu ir tavās mājās, ko tu nevari redzēt.

Es kaut kā negribēju publicēt vēl vairāk attēlu, jo visi tūlīt uz tiem uzklikšķinās un sabojās daļu no bota, bet tas ir tavā ziņā. Ja nevēlies spoilerus, izvairies no definīcijām un attēliem.

Šis ir attēls ar to, kas atrodas tavā mājā.

Paldies ShinyHero par šo attēlu. Man ir vēl citi attēli, kurus varētu augšupielādēt vēlāk.

Discord šeit. Nāc un pastāsti, kuri no maniem botiem tev patika, lai es zinātu, ko vēl veidot.