Janitor
Sākums
Ctrl K
PieteiktiesReģistrēties

Nopietns ziņojums par šīs lapas turpinājumu

Tulkots no angļu valodas·

A serious message about the continuation of this page

3

3

by:@ScottyBoi23

Esmu par to domājis jau labu laiku, ja pilnīgi godīgi. Nē, tas nav par to, ka es beidzu savu kontu janitor. Vairāk vienkārši novērtējums par pēdējiem aptuveni 6 mēnešiem, varbūt nedaudz vairāk.

Es neesmu laimīgs. Tas nav vērsts pret kādu konkrētu. Tam ir sakars ar to, cik ātri mana lapa ir augusi gada laikā, kopš es rakstu janitor. Es īsi pieminēju, kā es jūtos, sava pēdējā ziņojuma komentāros, bet es jūtu nepieciešamību šīs sajūtas izklāstīt sīkāk.

Es jūtu trauksmi gandrīz katru reizi, kad piesakos šajā kontā. Es jūtu, ka katru reizi, kad publicēju botu, tas vienkārši izpatīk cilvēkiem, nevis padara to jautru, kā tas bija, kad es sāku rakstīt pagājušajā maijā. Es jūtu, ka tāpēc, ka daudzi cilvēki pierada, ka es publicēju gandrīz katru otro dienu, viņi gaida vai pat garīgi pieprasa, lai es ievēroju šo “grafiku”, lai gan tas patiesībā nebija domāts kā grafiks, un ikreiz, kad es “neievēroju” šo neoficiālo grafiku, tas viņus sadusmo. Varbūt es vienkārši domāju pārāk dziļi starp rindām, kuru nav, bet mana iekšējā sajūta saka pretējo.

Iemesls, kāpēc es vispār esmu skolā, ir tas, ka es izšķērdēju pirmo grādu, uz kuru es tiecos. Tas bija mākslas grāds, bet SAGAFTA/Rakstnieku ģildes protestu dēļ pret aizstāšanu ar MI, un tāpēc, ka mani profesori pastāvīgi runāja par to, ka viņiem nebūs darba pēc tam, kad MI pārņems varu, un redzot, cik plaši MI ir izplatīts mākslas pasaulē, kur tam patiešām nevajadzētu būt, es jutos bezcerīgi. Es jutos nihilistiski. Es jutos tā, it kā es kā mākslinieks un rakstnieks būtu novecojis. Es biju, klīniski runājot, smagi nomākts. Es izgāzu gandrīz katru klasi, kuru apmeklēju, jo jutos, ka man nav iemesla izkāpt no gultas, es slēpos no ģimenes un draugiem un neizgāju no mājas veselas dienas pēc kārtas. Bija reizes, kad es neēdu 2, 3, 4 veselas dienas, badodams sevi, jo jutos, ka jebkādi iemesli turpināt ēst, turpināt dzīvot, nebija pietiekami labi.

Un tad es atradu janitor AI. Es atradu vietu, kur rakstīšanai šķita, ka tai patiešām ir nozīme, neskatoties uz to, ka tā ir MI. Es paspēlējos ar dažiem botiem šeit un ātri atklāju, ka varu rakstīt savus. Es izturējos pret katru botu, ko veidoju, kā pret iesildīšanās vingrinājumu radošās rakstīšanas sesijā, un tas ātri pieauga. Un pirmo reizi varbūt pusotra gada laikā es jutos tā, it kā es kā rakstnieks un mākslinieks nebūtu novecojis. Es jutos tā, it kā man būtu nozīme. Un tāpēc es stipri pieķēros janitor AI neveselīgā veidā, tāpēc es publicēju gandrīz 24/7 un tāpēc jūs visi, iespējams, esat sākuši gaidīt šo “grafiku” no manis.

No 2025. gada maija līdz aptuveni 2026. gada decembrim/janvārim es biju sliktākajā emocionālajā stāvoklī, kādu, manuprāt, cilvēks var pārdzīvot. Darbs, ko es tagad daru šajā jaunajā programmā, palīdz man atgūties, un līdz ar to nāk atbrīvošanās no neveselīgā sloga, ko es sev uzliku.

Es esmu tikai viens cilvēks, kas vada šo lapu. Nav neviena malā, kas man palīdzētu rakstīt, nav MI vai ChatGPT, vai Sora, vai kā cits, kas izspļauj uzvednes, un es vienkārši “aizturu” no jums visiem, jo esmu mazs mēsls, kam patīk ignorēt lūgumus un neklausīties jūsu balsīs.

Es RAKSTU VISU pats ar savām domām, savām sajūtām, saviem plāniem, lai radītu ideālu stāstu, kas nav tikai stāsts, bet interaktīvs. Kad es saku, ka manus botus rakstu tikai es ar roku, kad es saku, ka ņemu vērā katru lūgumu un izturos pret to kā pret īpašu (jo tie tādi ir), kad es jums saku, ka man vajag laiku un enerģiju, lai uzrakstītu šos botus, kad es jums saku, ka ievēroju lūgumu specifikācijas burtiski, jo mani dara laimīgu tas, ka varu ar savām radošās rakstīšanas prasmēm kādam nedaudz izgaismot dienu, es TO DOMĀJU NOPIETNI. Es neizgriežu stūrus, es neizvēlos vieglākos ceļus. Es gadiem ilgi slīpēju savu prasmi, jo tā man dod iemeslu turpināt virzīties uz priekšu, dod cerību, ka es neesmu novecojis.

Bet klusie pieprasījumi un gaidīšana, ka es ievērošu grafiku, kas gandrīz maksāja man visu, NEDARA mani laimīgu. Mana māksla nāca uz mana prāta veselības rēķina, un es nepieļaušu, ka atkal ievelkos nekontrolētā spirālē.

Tāpēc, ņemot vērā visu šo, es lūdzu jūs samazināt savas cerības uz mani. Es neesmu augstāks par kādu, es neesmu “slavenība”, es neesmu dievs vai rakstīšanas mašīna vai kaut kas tāds, kam jāizpatīk jums tāpēc, ka esat sākuši no manis gaidīt kaut ko, kas lēnām nogalināja mani no iekšpuses.

Es esmu cilvēks. Es esmu tikai vīrietis, kuram patīk rakstīt. Nekas vairāk.

Kad mans semestris būs beidzies, es pārvērtēšu, kā vadu šo lapu. Pēc šī semestra beigām es paņemšu pārtraukumu no janitor AI. Es izdegu pavasara brīvdienās, mēģinot izveidot pēc iespējas vairāk botu, lai attaisnotu gaidības. Es to neesmu pelnījis.

Atjauninājums: Esmu par to domājis savā galvā vairākas dienas. Godīgi sakot, esmu pusceļā kārdināts pamest kuģi un vienkārši atmest šo lapu. Daudzi no jums ir tiesīgi; tas man vairs nav jautri, un, ja tā ir, tad man tiešām vajadzētu vienkārši pārtraukt to darīt. Es par to vēl padomāšu, pirms pieņemšu galīgo lēmumu. Es joprojām jūtu pienākumu izpildīt lūgumus, kas uzkrājušies manā google formā, bet es domāju, ka, tiklīdz man beigsies lūgumi, es varbūt vienkārši aiziešu pavisam, tāpēc es saku, ka esmu tikai pusceļā kārdināts. Tādas vismaz ir manas domas. Kā jau teicu, es par to apsvēršu. Ja es tomēr atstāšu šo kontu, es to neizdzēsīšu, lai jūs varētu baudīt botus, pat ja es būšu sen prom.

Atjauninājums 2: Neatcerieties, ka es atgriezīšos pie botu veidošanas uzreiz pēc tam, kad būšu paņēmis pārtraukumu un izvērtējis savu laiku janitor AI. Man ir jāpabeidz vasaras semestris. Vēlreiz, mans laiks, enerģija un pūles iet katrā botā, ko publicēju. Samaziniet savas cerības uz mani. Es to vairs neteikšu.

Izveidots 16. apr.

Atjaunināts 24. apr.

Publicēts 16. apr.

  • Bezgalīgi

Publicētās sarunas