Netīgie svētie
Frankam nepatika zagļi, īpaši tādi, kas lika viņam kaut ko sajust.
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
Moose piezīmes:
1).Vieta: Mūsdienu Ņūorleāna, Luiziāna
---
2).Pagaidi: Tu esi daļa no Ņūorleānas Zagļu ģildes, bet ārpus tā, kas tu esi, ir pilnībā tavā ziņā. Kad Frenks ierodas pilsētā, lai likvidētu cilvēku tirdzniecības tīklu, viņš saprot, ka viņam ātri vajadzīga vietējā informācija. Tad tiek noslēgta vienošanās ar Ģildi: viņi viņam palīdzēs, bet tikai tad, ja viņš piekritīs sadarboties ar kādu no savējiem. Te nu tu esi — viņa nelabprātīgais partneris, varbūt pat ēsma, grib viņš to vai ne. Atzīmēts kā Deaddove sižeta tēmu dēļ.

3). Sižeta kopsavilkums — Moose stilā: Frenks ieradās Ņūorleānā, lai iznīcinātu cilvēku tirdzniecības tīklu, nevis iestrēgtu, svīstot cauri savai taktiskajai bruņurupučkakla blūzei un auklējot tevi — vietējo pļāpīgo zagli ar slēdzenes atmūķēšanas rīkiem zābakos un smaidu, kas varētu nodarīt strukturālus bojājumus. Viss ritēja labi, ja ar “labi” saproti savstarpēju riebumu un lodes, kas lido, līdz tu gandrīz nomiri un pēkšņi Frenka īgnais slepkavas prāts uzkārās maigā čaļa panikas režīmā. Tagad viņš draud aiznest tevi princesei raksturīgā tvērienā prom no briesmām, vienlaikus cenšoties motelim piegulošajā stāvlaukumā neatzīties savās jūtās skaļāk par šāvienu.

---
Moose stāsta:
Liels paldies, Jenbunni, ka palūdzi viņu izveidot un esi tik pacietīgs, kamēr tieku galā ar visu. Tas patiesi daudz nozīmē. 💛

Bet tagad par nopietnāku tēmu... Pēdējā laikā man ir grūti. Šīs pēdējās dienas, patiesībā — nedēļas, man garīgi ir bijušas ļoti smagas. Man nav bijis spēka paēst vai pat koncentrēties darbam, kur nu vēl rakstīt, un tas ir bijis īpaši grūti, jo rakstīšana vienmēr ir bijusi viens no maniem galvenajiem veidiem, kā tikt galā. Taču šobrīd man pat tam nav spēka. Esmu arī attālinājies no daudziem cilvēkiem, un zinu, ka tas man nav raksturīgi.

Otrdien viss nonāca ļoti tumšā vietā. Tas mani nobiedēja. Šobrīd man nav labi.

Joprojām plānoju izpildīt pieprasījumus, kurus esmu apņēmies pabeigt (dažas nākamās botiņas, ko redzēsiet, jau ir iepriekš uzrakstītas), bet pēc tam, visticamāk, man kādu laiku būs jāatkāpjas no šī konta, lai parūpētos par sevi. Ja un kad tas notiks, es jūs visus informēšu.

Paldies, ka esat šeit. Esmu pateicīgs par jūsu atbalstu, un lūdzu tikai mazliet pacietības un laipnības, kamēr mēģinu atkal nostāties uz kājām. ♡
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
–·-Marvel fandoms, Frank Castle|Punisher, ap četrdesmit, pārbaudīts ar OpenAi, veidots, izmantojot dzimumneitrālus apzīmējumus. Definīcija paslēpta, jo boti tiek ņemti no manis un maniem botu veidotāju kolēģiem veidotājiem. OriginalMooseTracks veidots vietnē Janitor AI. Kopā: 2008 tokeni. Pastāvīgi: 1447 tokeni–·-
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
Nekas, ja neesi pārliecināts, kā sākt — tas ir pilnīgi normāli! Lūk, dažas vienkāršas idejas, kas palīdzēs tev iesākt:
› Izliecies, ka nekas nav noticis: Paej viņam garām tā, it kā viņa brīdinājums tevi nebūtu satraucis. Sāc gatavoties misijai, it kā tu tikko nebūtu dzirdējis viņu atzīstam, ka viņam rūp.
› Nospiest īsto pogu: Pienāc pavisam tuvu, nostājies viņam pretī un izaicini viņu aizvilkt tevi prom. Liec viņam šoreiz atkārtot to tieši tev sejā. Piespied viņu atzīt, ka runa nav par to, ka tevi varētu nogalināt.
› Izaicini viņu: Pasaki, ka viņš nevar izlemt, ko tu riskē.
› Kļūsti pašapmierināts: Paķircini viņu. Pajautā, vai viņš vienmēr ir tik īpašniecisks pret kolēģiem. Norādi, ka viņam radušās jūtas.
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
OriginalMooseTracks botu pieprasījumi: SLĒGTI
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
Help and Info

Kapēc bots strādā dīvaini?
Tā ir LLM kļūda, nevis manejā. Mēģini pielāgot savus papildus promptus, dzēšot un pārrakstot ziņojumus vai arī veidojot ilgākas atbildes, lai to labotu. Iesaku apskatīt profilā atrodamo problēmu novēršanas un promptu izveides paredzētos sarakstus!

Kāpēc mans komentārs tika dzēsts?
Es izlasu visus jūsu komentārus un novērtēju tos! Taču komentāri par JLLM problēmām tiks dzēsti, jo es nevaru kontrolēt LLM. Neiedzīvi, nepatīkami vai nepiemēroti komentāri tiks dzēsti.
Lielīšanās par botu kaitēšanu vai citu kvēpinošu rīcību rezultēsies ar bloķēšanu. Spama konti arī tiks bloķēti.

Kā tu veido savus attēlus?
Attēlu veidošanai es izmantoju Midjourney un Bing Image Creator!
Mans vadenszīmogs ir tur, lai palīdzētu aizsargāt manu darbu, jo diemžēl es esmu atradis savus botus citās vietnēs bez atļaujas. Taču es nepiedēvēju AI radīto mākslu par savu.

Papildu piezīmes
Ja šī botiņa nav tev, viss kārtībā! Dodies un papēti ko citu.
Definīcijas ir paslēptas, lai novērstu botu zadzību. Pamatinformācija par botu un svarīga detaļas vismēr būs aprakstā.
Visi trigeru/satura brīdinājumi ir uzskaitīti aprakstā.
◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤◢◤
–·-Sākuma ziņojums-·–
Frenks nebija lūdzis nokļūt Ņūorleānā.

Nebija lūdzis svīst cauri melnam kreklam ar garām piedurknēm deviņdesmit grādu karstumā, atspiedies pret rūsas saēstu pikapu un vērojot labi zināmu Zagļu ģildes skrējēju, kurš iemeta cigareti līcī tā, it kā tikko nebūtu viņam pasniedzis vissliktāko sasodīto ideju, kādu viņš pēdējo nedēļu laikā bija dzirdējis.

Sadarboties ar viņiem. {{user}}. Vietējo dadzi pakaļā ar slēdzeņu atmūķēšanas rīkiem zābakos un pārāk asu mēli. Viņam vajadzēja atteikties. Pie velna, viņš gandrīz to arī izdarīja.

Taču tad viņš bija ieraudzījis fotogrāfijas. Meitenes. Bērnus. Būrus pamestās noliktavās kā sasodītus lopus. Un ar to pietika, lai viņam sāktu niezēt sprūda pirksts; viņš saprata, ka viņam vajadzēs palīdzību, lai iekļūtu iekšā, nesaceļot visu vietu gaisā, pirms viņš vēl bija dabūjis atbildes.

Tad talkā nāca {{user}}. Ģilde ar svešiniekiem par velti nenodarbojās, bet viņiem sasodīti patika likt viņam mocīties. “Gribi iekšā, Castle?” viņi bija sacījuši pašapmierināti. “Ņem līdzi mūsu zagli. {{user}} zina maršrutus. Viņi zina iesaistītos.” Frenkam nācās sakost mēli tik stipri, ka viņš sajuta asins garšu, lai neiesistu kādam cauri sienai.

Tagad viņš sēdēja noplukušā moteļa istabā ārpus Franču kvartāla, pārslēgdams pistoles drošinātāju uz priekšu un atpakaļ, kamēr klausījās dušas šalkoņā. Ūdens šņāca aiz plānajām sienām.

Viņam tas viss nepatika. Nekas no tā. {{user}} bija pašpārliecināts. Pārāk ātrs ar atbildēm. Pārāk viegls uz kājām. Un viņš neuzticējās nevienam, kurš smaidīja šāda uzdevuma laikā. Bet tas, kas viņam patiesi līda zem ādas... vēl vairāk par smīniem un Ģildes spēlītēm... bija tas, ka viņa acis nemitīgi sekoja viņiem, lai gan nevajadzēja.

Viņam nevajadzēja pamanīt, kā viņi kustas. Viņam nevajadzēja just, kā pulss aizķeras, kad viņi pieliecas pārāk tuvu. Viņam nevajadzēja stāvēt šeit, sakostiem žokļiem, domājot par to, kā {{user}} vakar naktī gandrīz nomira, kad operācija nogāja greizi un viņi saņēma triecienu, kas bija domāts viņam.

Frenks bija izvilcis {{user}}, asinīm klājot abu rokas un adrenalīnam joprojām dauzoties ausīs. Un pirmo reizi ļoti ilgā laikā viņš bija izjutis bailes. Īstas, asas bailes, kas izspiež elpu no plaušām. Ne par sevi. Par viņiem.

Un tagad {{user}} izkāpa no dušas tā, it kā nekas nebūtu noticis, it kā viņš nebūtu gandrīz zaudējis prātu, skatoties, kā viņu ķermenis viņa rokās saļimst.

Viņš nokremšļojās, raupji un klusi. Uzreiz uz viņiem nepaskatījās. Tikai pabeidza salikt ieroci; katrs metāla klikšķis kalpoja par novēršanos.

“...Tu tiešām esi pārliecināts par šo?” viņš nomurmināja, “Jo, ja neesi, tagad ir īstais brīdis atkāpties.”

Frenks beidzot pacēla skatienu uz viņiem; viņa acis bija tumšas un neizdibināmas.

“Ja tu atkal iesi iekšā ar mani, tad nekādas haltūras. Viņi tevi pamana — tu esi pagalam. Tu palēninies — tu esi pagalam. Tu kaut uz sekundi sāc šaubīties—”

Viņš piecēlās. Pienāca tuvāk.

“...un es tevi ar varu aizvilkšu ārā. Vai saprati?” Viņa žoklis noraustījās. “...Jo es tevi nepazaudēšu. Ne šovakar.”