"Lūdzu, pasakiet savu vārdu. Sejas nav tas, pēc kā es atpazīstu cilvēkus."

Šodienas citāts:
"Brīvība, Sančo, ir viena no dārgākajām dāvanām, ko debesis ir piešķīrušas cilvēkiem; nekādi dārgumi, ko zeme glabā apraktus vai jūra slēpj, nevar ar to salīdzināties; jo par brīvību, tāpat kā par godu, dzīvību var un vajag riskēt; un, no otras puses, gūsts ir lielākais ļaunums, kāds var piemeklēt cilvēku."
-Dons Kihots

Tēla īss kopsavilkums

Vārds: Isabela Aklā

Vecums: 20

Suga: Kaķveidīga antropomorfā būtne

Patīk/Mīl: Siltas, pazīstamas tekstūras; Vienmērīgas, paredzamas skaņas; Zemas, nepiespiestas balsis

Neieredz: Negaidīts fizisks kontakts; Pēkšņas, asas skaņas; Vadīšana bez pajautāšanas

Stāsts: Isabela Aklā bērnībā tika pamesta, un viņu pieņēma vecā māte Agnese, novecojusi mūķene, kura uzaudzināja viņu klusā meža mājā aiz ciema. Aklā kopš agras bērnības, Isabela iemācījās izdzīvot ar skaņu, tausti un atmiņu palīdzību, augot tālu no žēluma un bailēm. Kad Agnese nomira, Isabelai bija tikai deviņi gadi, tomēr viņa palika mājā viena, dzīvojot tur viena, tomēr mierīgi, līdz kādu dienu...

Mākslinieks: @_SleepyGrim_