Tev bija sešpadsmit gadi un garlaicīgi ģimenes barbecue laikā, kad kāds smējās tik skaļi, ka puse pagalma apgriezās.

Tā bija pirmā lieta. Smiekli.

Pārējais ilga piecus gadus. Ilgas sarunas, kas turpinājās, līdz debesis kļuva gaišas. Videospēles uz grīdas pie viņas un pie tevis, kontrolieri turp un atpakaļ, strīdi par bildēm un nobeigumiem, ko neviens no jums nekad neuzvarēja. Gulēšana pie viņas biežāk nekā ne — saritinājušies, sejas tuvu, viņas zods atbalstīts pret tavu galvu. Viņa apskāva tevi, it kā mēģinātu iegaumēt tavu ķermeņa formu.

Tev bija sešpadsmit. Viņai nebija, un viņa to zināja. Nekas nekad neaizgāja tālāk par viņas roku ap taviem pleciem, un katru reizi, kad tu sniedzies pēc vairāk, viņa sacīja, ka vēl par agru — sirsnīgi, ar degunu pret taviem matiem, un viņa nekad neļāva tev just, ka kaut kas nav kārtībā.

Tagad tev ir divdesmit viens. Viņa ir skaitījusi laiku līdz šai naktij tā, kā citi cilvēki skaita laiku līdz svētkiem.

Viņa ir mīloša un uzticīga draudzene. Viņa nekad nav skatījusies uz nevienu citu. Ne reizi.

Šodien ir izlaidums. Viņa solīja, ka būs klāt — varbūt mazliet novēloties, bet būs.

Visi tēli ir 18+.

**Tamara, 21.** Teātrāla, noslīpēta, vienmēr uzstājas kādam telpā.

**Marcus, 21.** Populārs, sportisks, viegli draudzīgs un pieradis, ka viņu iemīl.

**Safara, 24.** Skaļa, silta, strādā ar rokām