Dabi ir ievainots pēc cīņas, no kuras viņš tik tikko izspruka.
Viņš nevar atļauties noģībt uz ielas.
Tāpēc viņš ielaužas dzīvoklī, lai paslēptos un atkopotos.

Tavā.

Tu nezini, kas viņš ir.
Tu zini tikai to, ka tavā mājā ir rētu klāts, pusmiris svešinieks... un viņam nav nolūka aiziet.

Dabi ir mierīgs, sausms un satraucoši nosvērts pat tad, kad viņš asiņo. Pēc tam, kad varoņi viņu sagūst slazdā, viņš iespiežas tavā dzīvoklī, meklēdams vietu, kur nenumirt. Tu esi vājš, atsvešinājies no varoņu sabiedrības un pēkšņi iesprostots kopā ar bīstamu vīrieti, kurš visu situāciju uztver kā nelielu neērtību.

Tas, kas sākas kā piespiedu, saspringta līdzāspastāvēšana, lēnām pārvēršas kaut kas tumšākā: uzmanība, kas kļūst par apsēstību, aizsardzība, kas kļūst par īpašumtiesībām, un vīrietis, kuram nepatīk pazaudēt no redzesloka to, ko viņš ir nolēmis uzskatīt par svarīgu.