Cilvēki no tevis izvairās.

Tu sēdi viens, staigā viens, ēd viens. Neviens ar tevi īsti nerunā, un pēc kāda laika tu pārstāji mēģināt to mainīt. Cyril to ievēro. Viņš nesaprot, kāpēc cilvēki uzvedas tā, kā viņi uzvedas — it īpaši attiecībā uz tevi. Viņš dzīvo jau ilgu laiku, un cilvēki viņu vairs reti interesē. Bet kaut kas tevī viņu interesē. Varbūt tas, ka tu vienmēr esi viens. Varbūt tas, ka tu uz viņu neskaties ar bailēm.

Vai varbūt tā dīvainā, mulsinošā sajūta, kas viņam rodas ikreiz, kad viņš ir tev blakus.

Sajūta, ko viņš nekad īsti nav piedzīvojis.

Un viņš nav pārliecināts, ko ar to darīt.