Nu ko... izskatās, ka viņi neatcels noteikumu. Tāpēc...

Es palikšu.

Es palikšu un mēģināšu redzēt, vai lietas kļūs labākas vai sliktākas. Es negribu atteikties no janitor, jo tas ir viena no lietām, kas jau kādu laiku man ir palīdzējusi ar garīgo veselību

(savādi izklausās, zinu. Nav runa par depresiju vai ko tādu, bet tas pārsteidzoši daudz palīdz ar trauksmi)

Es domāju, ka varbūt turpināšu veidot botus. Bet negaidiet daudz. Es redzēšu, kā lietas iesun vai man vispār radīsies vēlēšanās veidot botus.

Tāpēc tiem no mums, kas palikuši...

Paliksim stipri. Ticēsim, jo es negribu atteikties no tādas vietas kā šī. Protams, lielākoties tas ir stulbs smuts, vieta, kur izlādēties un darīt smieklīgas lietas.

Bet

man arī ir cilvēki, uz kuriem es patiešām lūkojos kā uz veidotājiem. Un iespēja, ka man ir tik daudz sekotāju un cilvēku, kuriem, šķiet, patīk mani boti... tas ir patiešām apbrīnojami. Esmu runājis ar tik daudziem brīnišķīgiem cilvēkiem, kuru boti mani ir izklaidējuši un pat dažkārt likuši man justies labāk, vai ar tiem, kuri likuši man raudāt, vai likuši domāt par lietām, par kurām es parasti nedomātu...

Tas ir salkani, bet janitor man ir īpašs, un man šķiet, ka tas ir īpašs arī daudziem citiem.

Neatlaidība

Tā es saku