čau, zinu, ka esmu paņēmis pauzi, bet man tiešām vajag cilvēku viedokļus par šo. zinu, ka šī vietne nav labākais variants, bet es pārāk baidos par to runāt ar kādu no saviem draugiem, jo baidos, ka viņi mani nosodīs vai kādam izstāstīs.

I D E N T I T Ā T E S K R Ī Z E

es par savu dzimumu domāju jau kopš kaut kāda novembra. jūs, iespējams, zināt, ka es nomainīju “maelie” uz “maxxie”, pēc tam “maxxie” kļuva par “max”. bet lieta tāda... es varētu būt trans. bet zinu, ka šī ir baigi rupja atzīšanās, taču es to izmantoju, lai ņirgātos par trans cilvēkiem. un, protams, es par to jūtos slikti; es varēju atvainoties tiem cilvēkiem, bet kaut kā viņi man piedeva... nezinu, kāpēc. bet būt trans manā skolā nozīmē vienkārši pašam prasīties uz apcelšanu. man ir tikai VIENS draugs, kuram šajā jautājumā varu uzticēties, un viņa vairs nav manā klasē. bet man ir bail, ka, ja es tiešām PĀRVEIDOŠOS, izskatīšos neglīts. jā, zinu, stulbs iemesls, par ko uztraukties, bet manā skolā tevi uzreiz apceļ par izskatu, vienalga, vai tev ir invaliditāte vai nav.

man arī vienkārši... nepatīk mana ķermeņa forma. mamma joko par to, ka man vajadzētu ievērot diētu vai vienkārši mazāk ēst. bet kaut kā es tomēr gribu būt tievs... tikai ne tik tievs. bet pārsteigums — TEVI APCEĻ PAR TO, KA ESI TIEVS. tevi sauc par skalu, par kociņu, vienkārši par visu iespējamo. es NEGRIBU par to runāt ne ar vienu no ģimenes locekļiem. zinu, ka viņi visi ir nenormāli nosodoši, un es to nespētu izturēt. man riebjas atbildēt uz cilvēku jautājumiem. nu, tas tāpēc, ka esmu introverts ((man nav iebildumu pret jūsu jautājumiem)), bet vienalga, vecīt. nezinu, kāpēc tagad raudu, to visu rakstot. bet ja nu, runājot par to ar ģimeni, viņi vienkārši pasaka, lai koncentrējos uz skolu?? nu, es neesmu tas labākais skolēns, varu dabūt tikai B, bet esmu centies, un man nav izdevies. ja nu viņi vienkārši noraida šo problēmu un pasaka, lai eju mācīties vai kaut ko tādu?? vai arī sadusmojas, ka mēģinu sevi mainīt?? vecmāmiņa mani nosauca par maelie, un viņa pagājušajā gadā nomira, tāpēc manas vārda maiņas mēģinājums ir kā mēģinājums mainīt vecmāmiņas lēmumu. es tiešām nemaz nezinu, kā to izdarīt.

bet lieta tāda — kā lai es to pasaku cilvēkiem?? nu jā, es to jau izdarīju šeit, bet kā ar dzīvi īstenībā?? es taču nevaru vienkārši ļaut cilvēkiem turpināt mani saukt par “maelie” un uzrunāt ar “viņa/viņas” — nē, es vienkārši jutīšos neērti. bet es arī negribu, lai cilvēki domā, ka tā ir viņu vaina, ja viņi nepareizi lieto manus vietniekvārdus. es nekad nedomāju, ka to darīšu... vai vispār jebkad domāšu par to... man vienkārši tiešām vajag cilvēku viedokļus, pat negatīvus

atjauninājums :: sākšu papildināt pirmās ziņas ar savām pārdomām... nu, vienalga