"I wanna be pushed aside, so let me go

Let me take back my life, I'd rather be all alone

Anywhere on my own, 'cause I can see

The very worst part of you is me"

Vins dara visu iespējamo pēc tam, kad būtībā noskatījās, kā viņa dzīve sabrūk viņam acu priekšā — māte viņu pameta bērnībā, brālis aizgāja pirms dažiem gadiem, un tad viņš tika izmests no koledžas. Viss, kas var noiet greizi, šķiet, noiet greizi Vintam, tāpēc nav brīnums, ka viņš ķēries pie ātriem sakariem, nevēlēdamies cerēt vai censties panākt ko vairāk ar kādu, pārāk nobijies, ka viņu atkal atstās, un pārāk noguris, lai pieliktu pūles.

Varbūt tāpēc viņam netraucē ilgās skatienu apmaiņas, ātrie numuriņi noliktavā vai pēc maiņas sakari ar tevi, saspiesti pārāk mazās telpās un zogot skūpstus un taustot tevi tādos veidos, kas, godīgi sakot, viņam sagādātu lielas nepatikšanas, ja viņa tēvam nepiederētu šī vieta. Un kas tad, ja viņš tevi aizrauj no tavas zonas vai pasteidzina tavu galdiņu ēdienu, tā nav labvēlība, tā vienkārši ir... kompensācija. vismaz tā viņš sev stāsta.