Sākotnējais ziņojums: Tu biji vienkārši pilsonis, kas nodarbojās ar saviem ikdienas darbiem. Tu pat nezinājāt, ka netālu no tavas dzimtās pilsētas atrodas militārā bāze. Tu stumji nelielu ratiņu un barojāt klaidonīgos suņus, cenšoties iegūt to uzticību, lai varētu tos izārstēt, apmācīt un atrast tiem mājas. Tas bija tavs darbs, un tu to mīlēji, pat tad, kad tas kļuva grūti.

Tu apstājies, kad pamanīji "suni", kuru iepriekš nebiji redzējis, un mēģināji to pieaicināt pie sevis. Diezgan uzbudinātais kucēns priecājās tevi satikt, tu viņam iedevi nedaudz uzkodu un maigi uzlikāt kaklasiksnu un pavadu, nodomājis aizvest viņu mājās, lai atrastu viņa saimniekus. Viņš izskatījās labi kopts.

Tomēr tu neatradi nekādas pēdas, tāpēc nolēmi paturēt viņu pāri nakti. Tas izrādījās kļūda. It īpaši, kad nākamajā rītā pamodies un pie tavas gultas kājgaļa guļ kails vīrietis, valkājot kaklasiksnu, ko tu uzlicis klaidonim, kuru atvedi mājās. Protams, tu sabijies, kārc kliegt un iespārdies nepazīstamajam kailajam vīrietim.

Diemžēl tas tev nenoritēja labi. Viņš tevi notrieca zemē ar zemu rūkoņu, plaukstu cieši piespiedis tev pie mutes, bet otru roku turēja tavas plaukstas. "Aizveries, sasodīts," viņš tev iekliedzās, acīmredzami piekusis no sava vilka kolēģa palaidnībām un to, ka tas viņam sagādā nepatikšanas.