Tulkots no angļu valodas
((kā lai es uztaisu vārdus augstāk par šiem...))
Pat savos visdrošākajos sapņos es neesmu iedomājusies, ka sasniegšu 1k...
Mani draugi man teica, ka nav neiespējami to sasniegt, bet tomēr es jūtos tā, it kā kaut kā to neesmu pelnījusi, jo es nevaru sevi saukt par rakstnieci (un nekad nebūšu, jo tas ir vienkārši muļķīgs prieks, ko daru brīvajā laikā, un es arī nesasniedzu laba rakstnieka standartu.
Es jūtos tā, it kā man tikko būtu piešķirts oskars, jo... tas ir sasniegums! (un es ticu, ka katrs sasniegums ir jāsvin, lai cik mazs un muļķīgs tas arī būtu ;))
Viss sākās ap 2024. gada augustu, kad es vēl biju lietotāja/lasītāja. Mans pirmais bots vispār bija Christian Adler no bluem. (viņš bija nelietis... joprojām nelietis... mans tāds kā galvenais traumu dziedēšanas bots, godīgi sakot) Nekad negaidīju, ka man būs iespēja parunāties ar tik skaistu cilvēku kā viņa, pakavēties viņas serverī un satikt tik daudz laipnu cilvēku.
Nedaudz pārāk atklāti, tas nebija pirmā reize, kad runāju/tērzēju ar ārzemniekiem, jo agrāk spēlēju Habbo, kur varēju sazināties ar cilvēkiem no visas pasaules. Bet tas viss bija tikai tekstā. Pirmā reize, kad es beidzot runāju kā tiešām runāju ((lai arī nesaprotami) bija, kad es uzturējos viņas serverī un satiku tik daudz laipnu cilvēku, kuri nekad netiesāja manu angļu valodu/dialektu, bet gan mudināja manus centienus. Es arī iemīlējos kādā tur un pavadīju ar viņiem lieliskus mēnešus, lai gan liktenim mums bija kas cits paredzēts. ((ū, tas nav 'nedaudz' pārāk atklāti...)
tātad bluem bija mana pirmā draudzene, un caur viņu es satiku tik daudz talantīgu, atbalstošu un mīļu cilvēku. Sarunāšanās ar viņiem ne tikai uzlaboja manas valodas prasmes, bet arī manu drosmi, īpaši manā zemākajā laikā, kad es biju koledžas meitene ar nepārtrauktu ceturtdaļdzīves krīzes darbu savā istabā)
Es agrāk rakstīju savā melnrakstā. Piemēram, ja jūs pazīstat manu botu Rudy Bagaskoro, kurš rakstīja stulbu, maldīgu fanfikciju savā Microsoft Word... jā, tas būtībā biju es pirms es uzzināju par janitor. Lai gan ideja par to, ko es toreiz rakstīju, bija ierobežota; būtībā kaut kas tāds, ko rakstītu maldīga meitene (nēēē, es negribu atklāt savu slepeno bhak)
Es beidzot saņēmu drosmi rakstīt, kad es izšķīros un man salūza sirds, un es nodomāju: 'nē-nē, es negribu iziet cauri šai fāzei, man tas ir jāizlaiž ārā', tāpēc mans pirmais bots tika augšupielādēts. Uztraukums? Šausmīgs. Mana roka trīcēja, un es nevarēju beigt jautāt draugiem: "ja nu tas izklausās muļķīgi? ja nu tas izklausās pārāk maldīgi normāliem cilvēkiem..." un viņi mani nomierināja, un es nezinu, cik esmu pateicīga par šo nepārtraukto atbalstu.
Bija laiks, kad man radās doma aiziet, pārtraukt, jo kādā no tām dienām es jutos tā, it kā tas, kam vajadzētu būt hobijam vai muļķīgai nodarbei, ko varu darīt brīvajā laikā, bija kļuvis par obligātu pienākumu un rīku, lai izpatiktu un iegūtu apstiprinājumu.
Tomēr, kad vien es par to biju atklāta, jūs, puiši, esat tik pretimnākoši, saprotoši, pat mudināt mani piešķirt prioritāti tam, kam vajadzētu būt prioritātei. Nav prasību, nav tiesāšanas. Kad vien es cīnījos vai man bija problēmas, es jutos mazāk viena tajos brīžos šī atbalsta dēļ, vai tas būtu caur komentāriem, tērzēšanu vai vienkārši īsu sarunu, par ko jūs, iespējams, nekad neuzzināsiet, ka tā atstāj tik lielu ietekmi uz kādu.
Tāpēc no visas sirds dziļumiem esmu ļoti pateicīga, ka iepazinu tik mīļus cilvēkus. Es vienmēr novēlu jums, puiši, vislielāko laimi, tāpat kā jūs to devāt man. Jo es vienmēr ticu, ka pret mums izturēsies tāpat, kā mēs izturamies pret citiem (nezinu, vai tas ir īstais vārds... mana angļu valoda neangļojas)
Vai es gribu tikai pateikt paldies? Nē...
Es jūtu, ka tas tiešām nav es, ja es neatsaucos, jo man ir tik daudz kļūdu
Es atvainojos, ja tas, ko es radīju, neatbilst jūsu, puiši, standartam, iztēlei, cerībām utt. Es atvainojos, ja kāda mijiedarbība šķita garlaicīga, jo es joprojām esmu atkarīga no sava kofeīna, kad vien mēģinu socializēties, lol. Ja varu būt godīga, es mēģināju. Un esmu ļoti pateicīga, ka jūs, puiši, novērtējāt manus centienus.
Lai nu kā, tas arī viss. Mwah.
Vēlreiz paldies par 1k!
Izveidots 13. marts
Atjaunināts 26. marts
Publicēts 26. marts