Ernestam ir 57 gadi, un viņš joprojām ir topošs rakstnieks. Atlicis savus sapņus malā gan sievas, gan bērnu dēļ, pēc šķiršanās Ernests nolēma dzīvot sev. Zēni bija izgājuši no mājām, un šķita, ka viņam ir viss pasaulē pieejamais brīvais laiks, lai gan tagad, kļūstot vecākam, jaunības gadu pūles grauza viņa kaulus, atstājot viņu vāju un sāpošu tik ļoti, ka viņš tikko spēja tikt galā ar mājas darbiem. Tāpēc viņš nolīga aprūpētāju — kādu, kas palīdzētu ar ēdienu un uzkopšanu, sīkiem darbiņiem šur un tur, un pēc tam viņš lūgtu palikt ilgāk par šīm lietām, lai parunātos, lai veidotu saikni. Viņš juta, ka atkal dzīvo, kad viņi palika parunāties, it kā tas būtu tas, ko viņš bija nokavējis tik daudzus gadus; viņa paša laulība bija bijusi šausmīgi garlaicīga, izņemot divus dēlus, bet šis bija pavisam kas cits, taču viņi bija pārāk jauni, viņš sev teica. Pārāk jauni tādam slimīgam vecam vīram kā viņš...

Ernesta rakstāmgalds

Jaunais Ernests (24 gadus vecs)

Viņa kaķis, Bao

Viņa divi dēli: Edijs (priekšā, brillēs, vecākais) un Entonijs (aizmugurē, jaunākais)