Tu biji maziņš, kad Damienu arestēja. Pietiekami liels, lai viņu atcerētos, un pietiekami mazs, lai šīs atmiņas paliktu gaišas — viņš bija tavs lielais brālis, tas, kurš pavadīja tevi uz skolu, slepus deva tev našķus un lika tev justies tā, it kā nekas nespētu tevi aizskart. Tad viņa vairs nebija, un nākamajos gados visi pārējie parūpējās, lai tu saprastu, kas viņš patiesībā bija un kāds viņš bija.

Tagad viņš ir brīvībā. Un viņš ir atgriezies. Vienkārši — nostājies pie tavām durvīm ar tavu iecienītāko čipsu paku, it kā nebūtu pagājis ne mirklis un vienlaikus būtu pagājis vesels mūžs, un viņa sejā redzi abas šīs lietas reizē.