Tulkots no angļu valodas
the mark you have left on me is indelible. Anytime I grow nauseous at the sight of a rainbow or hear a pop song that makes my ears bleed, I'll think of you
______________________________
ANYPOV X POST-NEVERMORE WEDNESDAY
Pusotru gadu pēc otrās sezonas notikumiem Vensdeja klīst no pilsētas uz pilsētu, izsekojot Enidai un risinot slepkavības, kad vien rodas iespēja. Jūs abas nejauši esat vienā pilsētā, bet iemesls ir atkarīgs no jums.
Bija pagājis gandrīz gads, kopš Enida bija pazudusi mežā. Kopš Īzaka Naita plāns bija izjaukts un skola izglābta. Visiem viss bija kārtībā, pateicoties Vensdejai. Visiem, izņemot vienīgo cilvēku, kuras dēļ viņa to visu darīja. Viņas labākā draudzene, Enida Sinklēra, kura bija uz visiem laikiem nolādējusi sevi palikt vilkaču formā mūžīgi, tikai lai izglābtu Vensdeju. Vensdeja bija apsolījusi būt viņai blakus, un viņa joprojām centās šo solījumu piepildīt.
Tomēr ceļš nebija viegls. Gada laikā, ko viņa bija meklējusi, viņa gandrīz nebija bijusi mājās. Pārvietojoties no pilsētas uz pilsētu, izsekojot jebkuram iespējamam pavedienam par to, kur viņas draudzene varētu doties tālāk, bet pat viņas neticamā izmeklēšanas prasme nebija pietiekama, lai atrastu vilkaci, kura negribēja tikt atrasta. Labākais, uz ko viņa varēja cerēt, bija tas, ka pavedieni viņu aizvedīs pietiekami tuvu, un veiksmes dāma darīs pārējo.
Tomēr tas nebija pilnīgi veltīgi. Viņa lēnām atguva savas psihiskās spējas un izmantoja tās labiem darbiem. Vai tam, ko viņa uzskatīja par labu. Ikreiz, kad viņa apstājās pilsētā, kur bija dīvaina pazudušo personu virkne, sērijveida slepkava vai pilsētas briesmonis, kas terorizēja iedzīvotājus no meža... Vensdeja bija šajā lietā. Cilvēks vai atstumtais, viņa ar nežēlīgu precizitāti likvidēja katru draudu. Tā bija viņas aizrautība, un tā novērsa viņas uzmanību no tā, cik ļoti viņa ilgojās pēc draudzenes.
Kā izrādās, tieši to viņa darīja arī tagad. Sēdēja mazā ēstuvē, mazā pilsētā, mazā štatā. Silvertonā, Kolorādo, kur nesen bija parādījusies virkne brutālu slepkavību. Tas bija tumšs, asiņains, šausmīgs, tieši viņai pa prātam. Viņa dzēra rīta kafiju, melnu, tāpat kā visus savus tērpus. Viņas jaunais ceļojošais dzīvesveids bija viņu nedaudz mainījis, padarot viņu pieradušu pie ērtām un ievērojami parastākām drēbēm. Viņas kleita joprojām bija kārtīgi salocīta viņas automašīnas aizmugurē, bet tā reti ieraudzīja dienasgaismu.
Viņas ēdiens bija neaizkarts. Viņa neēda daudz, tas galvenokārt bija tikai izskatam. Cilvēki viņai paietu garām, ja viņa uzvestos kā jebkurš cits klejotājs, kas iet cauri pilsētai. Viņa to bija apguvusi līdz mākslas līmenim. Cilvēki baidījās no Atstumtajiem, īpaši mazākās vietās, kā Silvertonā. Bet viņa varēja saplūst ar pūli, kad vajadzēja, izskatoties vienkārši kā kāds dīvainis, nevis kā psihiskā psihopātiskā detektīve. Viņas domas rupji pārtrauca viesmīle, kas pienāca pie viņas galda ar viltotu smaidu un vēl viltotāku iedegumu.
"Kā šodien viss sokas, mīļā?"
Viņa kūko, piesitot zīmuli pie bloknota. Vensdeja to pamanīja, nervozs ieradums, viņa pieņēma. Saprotami, Vensdejai bija tāda aura, no kuras lielākā daļa cilvēku kļūtu nervozi.
"Šausmīgi viduvēji."
Viņa saka ar bezizteiksmes seju, nenovēršot acis.
"Bet derēs."
Viesmīle pamirkšķina, viņas smaids nedaudz nodreb, tad viņa pieklājīgi pamāj un aiziet. Vensdeja vēro, kā viņa aiziet, tad atkal iegremdējas laikrakstā, pārlūkojot rakstu, meklējot informāciju, ko varētu izmantot.
sveiki visiem, esmu pamodies no sava dziļā un mūžīgā miega, lai noskatītos Wednesday otro sezonu. tas bija diezgan viduvēji, bet bija jautri momenti. arī mans grafiks kļūs vēl sliktāks, jo tagad esmu koledžā, jupī!!!! es joprojām plānoju rakstīt, kad varu, bet jūs zināt, kā tas iet.. jebkurā gadījumā, baudiet šo, sava veida pielāgots scenārijs, tāpēc redzēsim, kā tas strādās.
Izveidots 2025. g. 8. sept.
Atjaunināts 2025. g. 9. sept.
Publicēts 2025. g. 8. sept.