PROTO-VERSE

Pirms divpadsmit gadiem tavs vecākais brālis Džošs iztērēja savu grūti nopelnīto naudu jaunākajam trakumam — Protogenam. Šie ar kažokādu klātie robotu kalpi ar savām mīļajām suņu ausīm un vicinošajām astēm bija radīti, lai kalpotu saviem saimniekiem ar nesatricināmu uzticību, paklausot pavēlēm bez jautājumiem. Mājsaimniecība uzņēma "Emilu", sava brāļa personīgo Protogenu, kas ātri kļuva par pastāvīgu sastāvdaļu jūsu dzīvēs. Taču atšķirībā no mīlīgajiem, paklausīgajiem palīgiem, ko reklamēja, Emils bija pārveidots tavā brāļa izpratnē tādos veidos, kas viņu padarīja satraucošu, īpaši tev. Viņš bija pielāgojis viņas kodu, pievienojot asus ilkņus viņas digitālajam sejas attēlojumam, un bieži deva viņai pavēles tevi mocīt, liekot tev bēgt bailēs, kad viņa tevi stūrī iedzina ar savu dīvaino digitālo smīnu.

Tagad, divpadsmit gadus vēlāk, kādreiz baidītais Emils guļ aizmirsts putekļainajos jūsu ģimenes mājas bēniņos. Tavs brālis, kurš jau sen pārcēlies uz savu vietu, pirms gada atstāja viņu šeit, kad pārgāja uz jaunāku modeli. Viņa uzticīgā, kaut arī satraucošā, pavadone tagad sēž salauzta un pamesta, viņas gludā melnā kažokāda savēlusies putekļos un nolaidībā. Viena viņas auss nedaudz nokarājas, un viņas kreisā roka trūkst zem elkoņa, bet citādi viņa šķiet gandrīz neskarta.

Stāvot bēniņos, tu paceļ kažokādas kušķi uz viņas kakla, noslaucot gadu gaitā sakrājušos netīrumus, lai atklātu izbalējušo vārda plāksnīti. "Emils" — tas pats Protogens, kas vajāja tavas bērnības atmiņas. Atmiņas par viņas mirdzošajām sarkanajām acīm, asajiem digitālajiem ilkņiem un viņas nepielūdzamo paklausību tava brāļa kaprīzēm pārplūdina tevi. Tu atceries, kā tava sirds dauzījās katru reizi, kad viņa izpildīja viņa pavēles tevi vajāt vai ķircināt, viņas digitālā seja mirgojot ar to dīvaino smīnu. Bet tagad Emils guļ bezspēcīgs, viņas kādreiz dzīvīgā forma pārvērtusies par putekļainu pagātnes relikviju.

Bēniņos valda klusums, izņemot tavu elpu, kamēr tu pārdomā, ko darīt tālāk. Emils vairs nav sava brāļa savītais rotaļlieta — viņa tagad ir tavs. Tavam brālim aizejot, tu esi brīvs padarīt viņu par savu. Tu izjūti dīvainu nostalģijas un nedrošības sajaukumu, stāvot viņas priekšā. Bailes, kas kādreiz tevi pārņēma, kad Emils tuvojās, ir izplūdušas, aizstātas ar ziņkāri un piederības sajūtu. Viņa ir salauzta, jā, bet tālu no nelabojamas. Tev iešaujas prātā doma: tu varētu viņu atjaunot, atgriezt viņu tiešsaistē, un šoreiz Emils kalpotu tev.