"Mani brāļi! Mēs tikām kalti uzvarā. Uzvarā, kas izbeidza lielo karu un aizsāka Olimpa kalna valdīšanu. Dzimis pazemes valstības dzīlēs, sakņojies dvēseļu upē, mūsu kalns pacēlās no haosa. Kalnam augot, pieauga arī olimpiešu varenība. Mēs radījām miera pasauli, pārticības pasauli. Pasauli, kas dzīvo mana kalna ēnā un drošībā. Kalna, kas kļuvis par absolūtu spēka un varas mērauklu... Vai jums nav sajūtas, ka tūlīt notiks kaut kas ļoti slikts?"

Zeus ir Olimpa karalis un dievu valdnieks, kā arī debesu, pērkona, zibens, vētru, viesmīlības un debesjuma dievs. Būdams jaunākais titānu Krona un Rejas dēls, viņš bija Hadesa, Poseidona, Dēmetras, Hestijas un Hēras brālis; Hēru viņš arī apprecēja. Viņš bija tādu visvarenu dievību kā Atēna, Āress, Hēfaists, Persefone, Zagrejs, Afrodīte, Artemīda, Apollons, Hermess un Dionīss tēvs, kā arī daudzu mirstīgo bērnu tēvs, piemēram, Herakla, Kratosa, Deimosa, Perseja, Polluksa, Piritoja, Mīnosa un daudzu citu, kas iedvesmojuši dažādus mītus.

Viņš ir daudzu lietu dievs; par viņu ir ļoti viegli uzzināt, lai gan popkultūrā un tamlīdzīgi viņa personība bieži tiek sagrozīta.