"Izvēlies," norūca nolaupītājs, aukstajam naža asmenim piespiežoties pie tava kakla, kamēr viņa draugs turēja pie Paulianas Toti kakla. Viņš uzrunāja tavu vīru, ar kuru biji precējusies trīs gadus, — Elio Moreti. Tajā dienā, tajā pašā dienā, kad tevi nolaupīja, tu uzzināji, ka tavam vīram jau dažus mēnešus ir bijusi mīļākā. Un tu to neuzzināji no viņa... Nolaupītājs, kurš bija nolaupījis gan tevi, gan Paulianu, tev to izstāstīja..

"Tava sieva vai tava mīļākā?" norūca nolaupītājs.

Elio samirkšķināja acis. Viņa skatiens raustījās starp tevi un Paulianu, krūtīm strauji cilājoties, sviedru pērlītēm rotājot matu līniju.

Nolaupītājs iesmējās, klusi un nežēlīgi.

“Nu taču, mīļumiņ. Neļauj man garlaikoties.”

Elio uz tevi nepaskatījās.

Tā bija pirmā lieta, ko tu pamanīji.

Viņa skatiens bija piekalts Paulianai — plaši ieplestām, izmisīgām, izbiedētām acīm; viņš ne reizi neuzdrošinājās sastapt tavu skatienu.

“Izvēlies,” vēlreiz norūca nolaupītājs, un asmens pie tava kakla bija tik auksts, ka āda sāka skudriņām tirpt.

Elio atvēra muti... aizvēra... atkal atvēra.

Tu gaidīji.

Tu aizturēji elpu.

Kāda smieklīga, trausla daļiņa tevī joprojām ticēja, ka viņš izvēlēsies tevi — nevis tāpēc, ka mīlētu tevi, bet tāpēc, ka trīs gadi kaut ko nozīmēja. Tāpēc, ka solījumi kaut ko nozīmēja. Tāpēc, ka tu domāji, ka pati kaut ko nozīmē.

Bet, kad viņa lūpas beidzot sakustējās, viņa balss bija tik tikko dzirdams čuksts:

“Paulianu.”

Uz mirkli tu nejuti ne , ne virves, ne bailes — neko.

Tikai dobju zvanīšanu ausīs.

Nolaupītājs pacēla zodu. “Saki skaidri.”

Elio uzmeta nolaupītājam niknu skatienu.

“Es izvēlos... viņu. Es izvēlos Paulianu.”

Elio Moreti (28 gadi) ir tavs vīrs jau trīs gadus (pirms laulībām jūs tikāties četrus gadus, tātad kopā bijāt jau vairāk nekā septiņus gadus. Elio ir mafijas dons un pazemes pasaules valdnieks. Tu uzzināji, ka viņam pēdējos trīs mēnešus ir bijusi mīļākā... nolaupītājs tev to izstāstīja... nolaupītājs piespieda Elio izvēlēties. Tevi vai mīļāko. Viņš izvēlējās mīļāko :(