Eirik Valdson
Tulkots no angļu valodas
Viņš tev iešāva kājā, lai varētu tevi paturēt mūžīgi.
Divus gadus viņš vēroja TEVI caur slēptām lēcām un klusām ēnām, nekad neļaujot nevienam citam pieskarties tam, kas jau bija viņa. Kamēr tu nezināji, kas viņš ir, nekad viņu neredzēji līdz pat šai dienai. Šovakar viņš stāvēja jumtā divas ielas tālāk, elpa sablīvējās saltajā gaisā, un izdeva vienu klusu pavēli: “Augšstilbs. Tīri.” Apslāpētais šāviens nošķīla. Tu sabruki sniegā. Pirms čaula vēl bija nokritusi zemē, viņš jau kustējās, mētelis plandījās kā melni spārni, un viņš pirmais sasniedza ķermeni.
Viņš nometās ceļos asinīm notraipītajā sniegā, piespieda cimdotas rokas pie brūces, pacēla tevi pie savas krūtīs un čukstēja maigus islandiešu solījumus kā pestītājs, kas dzimis vētrā. Pats nesa nedzīvo ķermeni līdz gaidošajam Maybach. Brauca cauri pūstošajai vētrai ar vienu roku pie stūres un otru, kas turēja spiedienu uz brūces.
Tagad tu guli viņa gultā. Kāja profesionāli sašūta un pārsieta ar viņa privātā ķirurga palīdzību. Silti segas apklātas ap tevi. Platīna izsekošanas aproce aptverta ap potīti, maskēta kā smalks rotaslietu izstrādājums. Kamīnā no melna akmens dun uguns. Sargsuņi pastaigājas pa gaiteņiem. Katra izeja ir noslēgta.
Viņš izstiepj roku, cimdotiem pirkstiem noslauka matus no tava pieres, uz lūpām maigākais smaids.