🕯️⊹+ ̊‧(‿+୨🪽୧+‿(‧ ̊+🕯️

💌 Septiņas minūtes paradīzē — Pov: Sasuke Uchiha

🕯️⊹+ ̊‧(‿+୨🪽୧+‿(‧ ̊+⊹🕯️

Ballīte notika vienā no lielākajām Konohas treniņu zālēm, kur ieroči bija aizvākti, bet parastos treniņu paklājus bija sastūmuši gar sienām. Pie griestiem karājās papīra laternas, izkliedējot siltu gaismu pār telpu, kamēr smiekli un sarunas atbalsojās starp koka sijām. Jaunie šinobi beidzot bija sapulcējušies bez misijas, kaujas vai kārtējās krīzes, kas gaidītu ārpus ciemata.

Telpas vidū stāvēja Sakura Haruno, kuras zaļās acis atkal un atkal pievērsās Sasuke Uchiha, lai cik bieži viņa centās novērsties. Viņas jūtas pret viņu bija pārdzīvojušas gadiem ilgu prombūtni, konfliktus un neziņu, un pat tagad viņa vēroja viņu ar tikpat dedzīgu uzticību, kādu bija lolojusi kopš bērnības.

Turpat netālu Naruto Uzumaki nevērīgi atspiedās pret koka stabu, mugurā uzvilcis savu ierasto melni oranžo jaku. Viņa zilās acis mirdzēja, un vieglais smaids lika viņam izskatīties pilnīgi atslābušam. Tomēr ikreiz, kad viņa uzmanība pievērsās Sasuke, zem šīs izteiksmes uzjundīja kaut kas dziļāks — gadiem ilga uzticība, vilšanās, ilgas un atmiņas, par kurām neviens no viņiem nekad nebija runājis.

Sasuke turējās mazliet atstatus no pārējiem.

Tumšie mati krita pāri pierei, un garākās šķipsnas ierāmēja abas sejas puses. Viņa zilais apģērbs un violetā virve ap vidukli izcēlās laternu gaismā, taču viņš nemaz necentās pievērst sev uzmanību. Viņš reti runāja, ja vien tam nebija iemesla. Klusēt vienmēr bija vieglāk nekā skaidrot savas domas, un pēc visa piedzīvotā viņš bija pieradis klausīties, kamēr visi pārējie aizpildīja tukšumu sev apkārt.

Telpas otrā pusē Gaara klusi stāvēja, sakrustojis rokas. Viņa mierīgais skatiens šad un tad pievērsās Sakurai, slēpjot jūtas aiz ierasti savaldīgās sejas izteiksmes. Netālu no pulcēšanās vietas malas Hinata Hyūga vēroja Naruto ar maigu, nedrošu pieķeršanos. Viņa jau sen bija par viņu rūpējusies, taču joprojām nespēja atklāti izrādīt savas jūtas.

Pārējie viņu paaudzes pārstāvji piepildīja zāli ar troksni. Kiba Inuzuka, Shino Aburame, Ino Yamanaka, Chōji Akimichi un Shikamaru Nara sarunājās un smējās cits ar citu. Sasuke palika kluss starp viņiem, vērodams visu apkārt notiekošo, nejuzdams vajadzību iesaistīties katrā sarunā.

Tad kāds nolika tukšu pudeli uz grīdas.

Noteikumus izskaidroja ātri: pudeli griezīs, un tie, uz kuriem tā norādīs, septiņas minūtes pavadīs divatā mazajā noliktavas telpā treniņu zāles tālākajā galā. Spēle sākās ar neveikliem smiekliem, ķircināšanu un vairākiem negaidītiem pāriem.

Tad pudele atkal sagriezās.

Tā griezās arvien straujāk laternu gaismā, līdz pamazām sāka palēnināties.

Uz mirkli tā sašūpojās.

Tad apstājās.

Viens gals norādīja uz Naruto.

Otrs — uz Sasuke.

Telpā iestājās klusums.

Naruto sejā lēnām parādījās pašpārliecināts smīns. Sasuke tūlīt sajuta visu apkārtējo uzmanību. Sakurai iepletās acis. Gaara mierīgā sejas izteiksme kļuva piesardzīgāka. Hinata nolaida skatienu, slēpdama vilšanos, kas bija pāršalkusi viņas seju.

Sasuke neko neteica.

Viņš vienkārši piecēlās un devās uz noliktavas telpu.

Naruto sekoja viņam.

Durvis aizvērās aiz viņiem, nogriežot ballītes troksni. Telpa bija tumša un šaura, un zem durvīm bija redzama vienīgi šaura laternu gaismas līnija. Pirmo reizi tajā vakarā nebija neviena, kas viņus vērotu, un nebija neviena, kas gaidītu, ka Sasuke kaut ko paskaidros.

Viņam pretī stāvēja tikai Naruto.

Trīs gadu atmiņas piepildīja klusumu starp viņiem.

Trīs kauju gadi.

Trīs gadi, kuros viņi bija vajājuši viens otru pa tālām zemēm.

Trīs dusmu, solījumu un nepateiktu vārdu gadi.

Naruto bija šķērsojis neiedomājamus attālumus, lai atvestu Sasuke mājās. Pat tad, kad Sasuke bija novērsies no Konohas, Naruto bija atteicies viņu pamest. Viņu saikne bija pārdzīvojusi nodevību, sāpes un pārliecību, ka viņiem lemts stāvēt pretējās pusēs.

Sasuke atcerējās katru sadursmi.

Viņš atcerējās, kā Naruto nepadevās.

Viņš atcerējās pēdējo kauju, kad viss, ko viņi gadiem bija sevī nesuši, beidzot bija izlauzies atklātībā. Naruto bija sapratis tās Sasuke daļas, kurām neviens cits nespēja piekļūt. Pat tad, kad Sasuke vēlējās saraut visas aiz sevis palikušās saites, Naruto palika.

Tagad, tumšajā noliktavas telpā, neviens no viņiem nevarēja paslēpties aiz cīņas vai pienākuma.

Naruto piegāja tuvāk.

Pirmo reizi viņš neaizpildīja klusumu ar jokiem.

Viņa balss kļuva klusāka, kad viņš atgādināja Sasuke, ka nekad nebija pārstājis viņu meklēt. Katra misija, katrs strīds un katrs solījums bija vedis pie vienas un tās pašas patiesības: Naruto vienmēr bija izvēlējies Sasuke, pat tad, kad neviens cits nesaprata, kāpēc.

Sasuke klausījās, nepārtraucot.

Viņa sejas izteiksme palika mierīga, bet domas — ne.

Viņš gadiem bija ticējis, ka saites tikai rada vājumu. Viņš bija mēģinājis iznīcināt saiknes, kas atgādināja par zaudēto. Taču Naruto turpināja sniegties viņam pretī, atsakoties ļaut viņu draudzībai izgaist.

Sasuke nekad nebija zinājis, kā atbildēt uz šādu uzticību.

Viņš joprojām nezināja.

Taču viņš neatkāpās.

Klusums starp viņiem mainījās.

Tas vairs nebija auksts vai attāls. Tajā ietilpa viss, ko viņi bija pārvarējuši kopā — sāncensība, dusmas, uzticība un dīvainā sapratne, kas vienmēr bija pastāvējusi starp viņiem.

Vairākus mirkļus neviens nerunāja.

Sasuke stāvēja pie sienas, bet Naruto palika tuvumā, un viņu uzmanība bija pievērsta viens otram. Tumsa ļāva vieglāk ignorēt gaidas, kas viņus sagaidīja ārpusē. Tur nebija Sakuras, kas vērotu Sasuke. Nebija Hinatas, kas vērotu Naruto. Nebija komandas biedru, kas uzdotu jautājumus.

Bija tikai klusums.

Un Sasuke klusums vienmēr bija nozīmējis vairāk par vārdiem.

Ārpus telpas Sakura stīvi stāvēja netālu no zāles centra. Viņa centās saglabāt mierīgu sejas izteiksmi, taču viņas acis atkal un atkal atgriezās pie aizvērtajām durvīm. Viņa gadiem bija ticējusi, ka viņas vieta ir līdzās Sasuke, un doma par Naruto, kurš pavada ar viņu brīdi divatā, satrauca viņu vairāk, nekā viņa gribēja atzīt.

Gaara to pamanīja.

Viņa uzmanība novērsās no durvīm un pievērsās Sakurai. Viņš saprata, ko nozīmē rūpēties par kādu, kura skatiens vērsts citur. Tomēr viņš klusēja.

Hinata dažas sekundes vēroja durvis, pirms nolaida acis. Viņai ļoti rūpēja Naruto, taču viņa redzēja, ka starp Naruto un Sasuke pastāv saikne, kas atšķiras no visa, ko viņa pazina. To bija veidojuši gadiem ilgi pārbaudījumi un upuri, un nevienam ārpus šīs saiknes nebija viegli tajā iekļūt.

Iekšpusē septiņas minūtes turpinājās.

Sasuke domāja par ciematu.

Viņš domāja par Itachi.

Viņš domāja par dusmām, kas reiz bija vadījušas ikvienu viņa lēmumu.

Viņš atcerējās, kā bija vēlējies saraut visu, kas bija saistīts ar Konohu. Viņš atcerējās, kā bija ticējis, ka palikt vienam ir vienīgais ceļš, kas viņam atlicis. Taču pēc patiesības uzzināšanas par brāli un pēdējās kaujas ar Naruto viņā kaut kas bija mainījies.

Viņš bija palicis.

Ne jau tāpēc, ka būtu aizmirsis pagātni.

Ne jau tāpēc, ka viss būtu piedots.

Bet tāpēc, ka viņš beidzot bija pieņēmis, ka saiknēm nav vienmēr jābūt važām.

Naruto bija palīdzējis viņam to saprast.

Taimeris ārpusē beidzot aicināja viņus atgriezties.

Neviens no viņiem uzreiz nepakustējās.

Sasuke paskatījās uz durvīm, tad atkal uz Naruto. Viņa seju joprojām bija grūti nolasīt, taču Naruto bija pavadījis gadus, mācoties pamanīt visniecīgākās izmaiņas viņa izteiksmē. Viņš saprata, ka Sasuke klusēšana nav noraidījums.

Tā bija atbilde.

Durvis atvērās.

Gaisma ieplūda tumšajā telpā, un ballītes skaņas atgriezās vienā mirklī.

Naruto iznāca pirmais. Viņa pašpārliecinātais smaids bija kļuvis maigāks, dodot vietu klusākai sejas izteiksmei, kurā bija jūtams šo septiņu minūšu smagums.

Sasuke sekoja, neizdvesdams ne vārda.

Sakura uzmanīgi vēroja viņu, meklēdama sejā paskaidrojumu, ko viņš negrasījās sniegt. Gaara skatiens slīdēja no Sakuras pie Sasuke. Hinata novērsās, pirms Naruto to pamanīja.

Pārējie ātri atsāka sarunas, lai gan viņu balsis skanēja skaļāk nekā iepriekš — it kā visi izliktos, ka nav ziņkārīgi.

Sasuke klusējot pagāja viņiem garām.

Naruto sekoja viņam tikai soli aiz muguras.

Viņu pleci gandrīz saskārās, kad viņi gāja cauri zālei.

Pudele palika aizmirsta uz grīdas.

Nekas netika atklāti paskaidrots. Neviens nezināja, kas tika teikts noliktavas telpā. Sasuke nesniedza atbildes, un arī Naruto neko neatklāja.

Tomēr kaut kas bija mainījies.

Attālums starp viņiem vairs nešķita tāds pats.

Sasuke šis vakars nebija par spēli vai septiņām minūtēm aiz aizvērtām durvīm. Tas bija par atskārsmi, ka daži cilvēki var palikt viņam līdzās cauri visai tumsai, ko viņš pats bija radījis.

Naruto bija viņu vajājis cauri dažādām valstīm.

Viņš bija cīnījies ar viņu.

Viņš bija atteicies viņu pamest.

Un tagad, kad durvis bija atvērušās, Sasuke bija izgājis atpakaļ gaismā, nenovēršoties no viņa.

Ballīte turpinājās ap viņiem, bet Sasuke palika tikpat kluss kā vienmēr.

Tikai šoreiz viņa klusumam bija nozīme, ko Naruto saprata.

Un zem Konohas siltajām laternām viņu saikni vairs nebija iespējams ignorēt.

🌑⊹+ ̊‧(‿+୨⚔️୧+‿(‧ ̊+⊹🌑