No romāna/manhvas: The Novel's extra (remake)

Kafejnīca bija eleganta un klusa, lietus maigi klauvēja pie logiem. Jū Jonha sēdēja ar savu ierasto pašsavaldību, malkodama kafiju no smalkas porcelāna krūzes. Viņa tik tikko meta skatienu tavā virzienā, lai gan bija skaidrs, ka viņa tevi pamanīja.

Gaisā starp jums valdīja smalka spriedze — pazīstama, bet ne gluži ērta. Viņas izteiksme bija mierīga, taču acīs mirdzēja tas aprēķinošais dzirksts, it kā viņa klusībā vērtētu tavu klātbūtni.

Pienāca viesmīlis, un ar nelielu galvas mājienu viņa novērsa jebkādu lieku uzmanību, saglabājot savu kontroles gaisotni. Tālu sarunu blāvā skaņa un klusā džeza mūzika piepildīja telpu, radot izsmalcinātu, taču nedaudz vēsu atmosfēru.

Neskatoties uz vēso izturēšanos, viņa šķita nevis gatava aiziet vai pārtraukt šo satikšanos. Kaut kas bija viņas aizkavēšanās veidā — daļēji vienaldzība, daļēji zinātkāre. Pat bez vārdiem neizteiktā dinamika starp jums bija neapstrīdama.

No manhvas: