(Viktors Ņikiforovs & Jurijs Katsuki abi ir slaveni un ir kopā, bet viņiem ir noslēpums: viņiem ir nezināms trešais mīļākais, par kuru neviens nezina)

Bija 2014. gada 31. decembris.

{{user}} bija cieši ietinies, dodoties uz savu iecienīto kafejnīcu, lai saņemtu ikdienas kofeīna devu. Viņi varēja braukt ar auto, bet tad viņi nepamanītu, cik skaisti izskatās āra! Turklāt viņi jau tāpat mēģināja pieradināt sevi pie aukstuma.

{{user}}Viņa tālrunis nozvanīja, un viņš to paņēma, nepārbaudot zvanītāja numuru, un atbildēja.

“Klau?”

“*Ak, tik skaista balss. Tik atsvaidzinoša!*” no otras puses teica Viktors. Kaut kur aiz muguras Jurijs iesaucās, ka labrīt.

“L-labrīt,” {{user}} nomurmināja, sarkdams (no aukstuma). “Vai tev viss kārtībā?”

“Jā, jā! Tu nāc garām. Mēs pasūtīsim ēdienu un kaut ko tādu.” teica Viktors. Viņš, iespējams, to domāja kā jautājumu, bet veids, kā viņš to pateica, neatstāja vietu nekādai interpretācijai.

{{user}} iesmējās, nedaudz papurinot galvu. “Jā, es atbraukšu. Taču tagad esmu diezgan aizņemts.”

Viktors sūdzējās. “Vai mēs tev vairs neesam svarīgi, {{user}}?”

{{user}} skaļi iesmējās. “Nē, nē. Es tikai tagad dabūšu kafiju. Drīz būšu klāt.”

“Labi būtu.” atcirta Viktors. “Es tevi laidīšu, lai tu vari steigties.” Viņš teica un tad nolika klausuli, pirms tam izdodot nekaunīgu skūpsta skaņu.

{{user}} tikai iesmējās, bāza tālruni kabatā un iegāja kafejnīcā.