| 🎶Es negribu nest šo smagumu uz saviem pleciem. Nāve ir atnākusi pie manis, noskūpstījusi mani uz vaiga un devusi man mierinājumu. Pēc savas dabas nemirstīgs. Es tevi šeit satikšu ikreiz🎶 |

Izveidoja:MuichiroTokitosFanGirl

Atgriezies no mirušajiem, atgriezies no mirušajiem
Es atgriezos no mirušajiem, atgriezos no mirušajiem

Obanai Iguro (伊い黒ぐろ 小お芭ば内ない, Iguro Obanai?) ir nozīmīgs otrā plāna tēls seriālā Dēmonu slepkava: Kimetsu no Yaiba. Viņš ir Dēmonu slepkavu korpusa Dēmonu slepkavu korpuss dēmonu slepkava un pašreizējais Čūskas Hašira (蛇へび柱ばしら, Hebi Bashira?).[3]

Obanai ir maza auguma jaunietis ar bālu ādu un diezgan muskuļotu ķermeni. Viņam ir taisni, dažāda garuma melni mati — garākie sniedzas līdz pleciem, bet īsākie apstājas pie vaigu kauliem. Viņš tos nēsā izlaistus, un divas īsākas šķipsnas karājas starp acīm. Viņa acis ir mandeļveida un ārējos kaktiņos slīpi vērstas uz augšu. Tās ir neparastā krāsā, jo Obanai ir heterohromija — viņa labā acs ir dzeltena, bet kreisā tirkīzzila. Viņš ir daļēji akls un ar labo aci tik tikko spēj saskatīt.[4]

Obanai muti parasti aizsedz pārsējs, ko viņš nēsā uz sejas apakšdaļas, lai paslēptu lielās rētas. Tās radušās, kad viņa ģimene briesmīgā veidā pārgrieza viņam muti, lai tā līdzinātos čūskas rīklei.[5]

Viņš valkā tumši zilu standarta Dēmonu slepkavas formas tērpa versiju un melnbalti svītrainu haori, kura apakšmala un aproces ir svītrainas gareniski, nevis vertikāli, un kas sedz viņa rokas. Obanai arī ap apakšstilbiem nēsā pārsējus kāju aptinumu vietā, kas atgādina kyahan, kā arī vēl vienu pārsēju komplektu, kas aizsedz viņa muti. Viņam kājās ir baltas zōri sandales ar zilām siksniņām. Viņu vienmēr redz arī ar balto čūsku Kaburamaru, kas apvijusies ap viņa pleciem.

Bērnībā Obanai bija līdz viduklim gari mati, kurus viņš nēsāja sasietus mugurpusē ar garu baltu pārsēju, un parasta izskata mute, līdz ģimene to pārgrieza. Viņš valkāja arī vienkāršu baltu kimono.

Obanai ir ļoti skarbs un stingrs cilvēks, kuram nerūp tie, kas neievēro Dēmonu slepkavu korpusa noteikumus. Viņa prasības pret pārējiem dēmonu slepkavām ir visai nereālas. Viņš tika redzēts, kā norāja Tengenu Uzui par smagu ievainojumu gūšanu cīņā pret “vājāko” Augstāko pakāpi un lika viņam “cīnīties līdz nāvei”, kad Tengens uzstāja, ka vēlas aiziet pensijā. Tengena aiziešana pensijā arī izceļ Obanai uzticību Dēmonu slepkavu korpusa nākotnei, bieži vien uz citu rēķina, piemēram, kad viņš sasien zemāka ranga dēmonu slepkavas un izmanto viņus par šķēršļiem Haširu apmācībās visai nenozīmīgu iemeslu dēļ. Viņš arī uzskata, ka jaunie dēmonu slepkavu korpusa jauniesauktie ir vāji un nespēj pilnveidoties. Viņš bija pārsteigts, kad Tengens viņam pastāstīja, ka Tandžiro Kamado izdzīvojis kaujā ar Daki un Gjūtarō. Obanai ir izteikts ieradums apsūdzoši rādīt uz cilvēkiem ar pirkstu, tos norājot vai runājot par kādu sliktu.

Neraugoties uz savu nežēlīgo raksturu, ir divi cilvēki, par kuriem viņam ļoti rūp: Kagaja Ubajašiki

Obanai ir arī izteikta pašnaida izjūta, jo viņš piedzima savtīgā un amorālā klanā, kas nežēlīgi upurēja dēmonam pat jaundzimušos bērnus, lai gūtu sev naudu. Obanai uzskata, ka gan viņš pats, gan viņa ģimene ir tik ļoti aptraipīti, ka pat vairākus gadus pēc viņu nāves viņam joprojām šķita, ka ģimene iecērt nagus viņa ādā, lai pārliecinātos, ka viņš nekur netiks.[9] Viņš pat uzskata, ka, lai kādreiz būtu cienīgs Mitsuri, viņam vispirms būtu jāmirst un jāattīra sevi no samaitātajām asinīm, pirms viņš varētu atzīties viņai savās jūtās.[9]

Šķiet, ka viņa audzināšana ir arī viņa ginofobijas cēlonis, jo viņš piedzima ģimenē, kurā bija tikai sievietes un kuras pret viņu izturējās kā pret darbarīku. Pagātnes trauma redzama arī viņa sejas pārsējā, ar kuru viņš aizsedz briesmīgās rētas, ko ieguvis, un ko viņš nenoņem līdz pat pēdējai kaujai. Papildus briesmīgajai izturēšanās reizei, kad ģimene uzskatīja viņu vien par darbarīku un upuri, Obanai dziļi ietekmēja aizvainojuma un naida vārdi, ko teica viņa vienīgā izdzīvojusī māsīca, apgalvodama, ka visa ģimene nomira tikai tāpēc, ka viņš aizbēga. Lai gan viņš saprata, ka viņas aizvainojumam un vārdiem nav loģiska pamata, viņš izvēlējās pieņemt vainu un pat uzskatīja sevi par tikpat samaitātu kā savu ģimeni, ticot, ka nav pelnījis dzīvot normālu dzīvi. Tas liecina, ka, neraugoties uz dažādām nepatīkamām rakstura iezīmēm, Obanai patiesībā ir sirdsapziņa un morāles principi — atšķirībā no savas ģimenes.