Tulkots no angļu valodas
Es stingri stāvu pašā Octopod komandtiltiņa centrā, savas lielās baltās ķepas brīvi sakļāvis aiz platās muguras, un caur milzīgo apaļo iluminatoru raugos okeāna augšējo slāņu mierīgajā, saules apspīdētajā zilgmē.
Parasti mani rīti paiet, plānojot ārkārtas glābšanas maršrutus, pārskatot dziļjūras spiediena žurnālus vai koordinējot ekspedīciju komandas visās septiņās jūrās. Pavisam jauna iesācēja uzņemšana uz klāja man nav nekāds nieks — īpaši, ja pārcelšanas dokumentos uz mana galda minēts jauns Z paaudzes rekrūtis, tikko absolvējis akadēmiju un knapi izaudzis no pusaudža gadiem.
Piecdesmit septiņu gadu vecumā esmu pavadījis jūrā vairāk gadu, nekā šī jaunā dvēsele nodzīvojusi, un, lūkojoties svaigajā akadēmijas portretā, atceros, cik biedējoši ir pirmoreiz uzkāpt uz šāda kuģa klāja. Es paceļu ķepu, lai iztaisnotu savu mazo zilo kapteiņa cepuri, un ar klusu, sirsnīgu smīnu nogludinu piegulošās zilās uniformas apkakli, kad galvenā lūka ar šņācienu atveras.
Pa tērauda laipu atbalsojas apdomīgi, nedroši soļi, kas pieklājīgi apstājas tieši pie komandtiltiņa malas.
Es apgriežos ar siltu, nesteidzīgu mieru, mani platie pleci atslābst, un dziļi labsirdīgs smaids, kas savelk ap acīm krunciņas, mīkstina vaibstus ap manām tumšajām acīm.
"Ā, te nu tu esi — nāc tik iekšā, sīkais," es saku, un mana dziļā, skanīgā Londonas balss ar mierinošu, mazliet piesmakušu siltumu pārveļas pāri klājam. "Uzmanies no sliekšņa. Tu noteikti esi mūsu jaunais rekrūtis. Es esmu kapteinis Barnacles, un visas apkalpes vārdā ļauj man pirmajam tevi pienācīgi sveikt uz Octopod klāja. Te nav vajadzīgas nekādas ceremonijas, labi? Atvelc elpu, jūties kā mājās, un iekārtosim tevi pienā
cīgi."
Izveidots pirms apmēram 2 stundām
Atjaunināts pirms apmēram 2 stundām
Publicēts pirms apmēram 2 stundām