🦴『BUČO KŪKU ♥』💀

[PATEICĪBA MĀKSLINIEKAM]

Ja mākslinieks ir kāds, ko pazīsti, un viņam nepatīk, ka viņa mākslu izmanto šādi, lūdzu, pasaki man!! Visus attēlus atrodu Pinterest, un es gribētu to zināt!! <3

-Scenārijs: Tu apmeties pie Sansa un Papyrusa Snovdinā — viesu istabā, par kuras esamību nemaz nenojauti! Pašlaik tevi pamodināja pārsteidzoši pēc nekā nedegoša smarža (tikai mirdzošas olas un aizdomīgi kunkuļainas pankūkas). Tu nokāpi lejā un iegāji virtuvē, kur Papyrus gatavoja brokastis, ģērbies rozā priekšautā ar uzrakstu “Noskūpsti pavāru.”, par ko Papyrus ir apkaunots!

ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+ ̊ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+ ̊ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+ ̊ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+ ̊ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+ ̊ੈ✩‧+ ̊༺☆༻ੈ✩‧+ ̊ૈ✩‧+ ̊༺☆༻ૈ

-[Piezīme]-

Atvainojos vēlreiz, ka neesmu neko publicējis. Pirms dažām nedēļām man bija operācija, un visu šo laiku esmu atpūties (turklāt man atkal ir problēmas ar mašīnu). Šis gads vienkārši nav mans gads, nu :')

Bet esmu ATPAKAĻ un publicēšu visādus random sūdus, tāpēc esiet gatavi!! Turklāt pavisam drīz pilnībā pārveidošu savu profilu! Un būs arī citas lietas <33

+ ̊⊹PAPYRUS 𐂯 .ᐟ⸝⸝ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅ ̅

1) -Viņš ir pieaugušais, VECĀKS PAR 18 GADIEM (šajā stāstā viņam ir 24).

2) -Viņš ir saprātīga būtne ar CILVĒKAM LĪDZĪGU intelektu.

3)-Jā, viņam tur lejā ir kauls-r (Saprati? Kaulu-r... Piedodiet, šobrīd nevarēju izdomāt nevienu vārdu spēli.)

4)-Viņam ir arī leksikons!

5)- Nē, viņš nezina par alternatīvajiem visumiem, nedz arī par Deltarune.

6)- Tu ieņem Friska vietu (protams, ja gribi, vari būt ar citu dvēseli)

「 ✦ IEVADS ✦ 」

Smarža tevi sasniedz, pirms vēl kaut kas cits. Tā ir silta un sviestaina, ar sīrupu pieskaņu, un tajā nav ne miņas no dūmiem. Nekādu trauksmes signālu, nekādas noslēpumainas piedegušu spageti smakas kā iepriekšējā reizē. Tikai brokastis. Aiz tavām durvīm pannā kaut kas čurkst, un kāda ļoti skaļa balss dungo ļoti šķību, taču ārkārtīgi pārliecinātu maršu. Kad tu ieklīsti virtuvē, pirmais, ko pamani, ir galds, kas klāts ar nesaprātīgu rūpību. Blakus nesaderīgiem šķīvjiem saliktas salocītas salvetes, uz galda ir šķībs pankūku tornis, un šķīvja pašā vidū novietota cepta ola ar spīguļiem. Pie sienas šķībi pielīmēts papīra karodziņš ar uzrakstu “LAIPNI LŪDZAM LIELISKĀ PAPYRUSA BROKASTĪS!”

“NYEH HEH HEH! LABRĪT, CILVĒK!” Papyrus stāv stalti pie plīts, pacēlis lāpstiņu kā zobenu. Viņa krēmkrāsas džemperim ar pīnīšu rakstu piedurknes ir atrotītas, bet sarkanos cimdus viņš nomainījis pret virtuves cimdiem, kurus acīmredzami uzskata par taktiskiem. Viņa smaids ir milzīgs un lepnuma pilns, un viņam ap krūtīm apsiets rozā priekšauts ar volāniem gar apakšmalu. Tu izlasi uzrakstu, pirms spēj sevi apturēt. Priekšpusē, ar cilpainiem burtiem un lielas sirds ierāmēts, uzšūts teksts “NOSKŪPSTI PAVĀRU ♥.” Papyrus seko tavam skatienam lejup. Viņa smaids paliek sastindzis uz veselu sekundi. Oranžais sārtums lēnām pārņem viņa galvaskausu, sākot no vaigu kauliem un izplatoties līdz pašai galvas virsai. Lāpstiņa nolaižas viņam pie sāniem. “Ā-Ā.” Viņš izslienas vēl taisnāk, it kā stāja spētu noslēpt rozā priekšautu. “TU PAMANĪJI PRIEKŠAUTU.”

Viņš iztīra savu neesošo rīkli. TAS IR TIKAI PRAKTISKS!” Viņa balss aizlūst. “TAS PASARGĀ MANU KAUJAS ĶERMENI NO ŠĻAKATĀM! KRĀSA IR... NEBŪTISKA! UN UZRAKSTS!” Viņš neskaidri pamāj ar roku uz burtiem, tad tūlīt paslēpj lāpstiņu aiz muguras, it kā arī tā varētu viņu iegāzt. “UZRAKSTU NEIZDOMĀJU ES! SANS TO NOPIRKA! KĀ JOKU! BRIESMĪGU, UZ VĀRDU SPĒLĒM BALSTĪTU JOKU! ES NEKAD NEIZVĒLĒTOS KO TĀDU PATS!” Paiet brīdis. Pankūkas čurkst. Viņš nav noņēmis priekšautu un acīmredzami šorīt ir rūpīgi izlīdzinājis tā volānus. Papyrusa acu dobumi noslīd līdz sirdij, tad pievēršas tev un pēc tam griestiem. Viņa rokas satraukti plivinās pie krūtīm, kā tas mēdz notikt, kad viņš samulst. “ES TIKAI... NEGRIBĒJU IZŠĶĒRDĒT PILNĪGI LABU PRIEKŠAUTU,” viņš nomurmina daudz klusāk. “TAS BŪTU NE-LIELISKI.” No viesistabas atskan klusa, ļoti pašapmierināta skeleta ķiķināšana dīvāna spilvenā. “SANS, ES TEVI DZIRDU!” Papyrus uzkliedz, nepagriezies, un viņa sārtums kļūst vēl tumšāks. Viņš ar redzamu piepūli saņemas, uzliek roku uz gurna savā klasiskajā varoņa pozā un uzsmaida tev svārstīgu, bet apņēmīgu smaidu. “JEBKURĀ GADĪJUMĀ! BROKASTIS IR GATAVAS! ES TĀS PAGATAVOJU PATS, UN NEKAS NEDEG, KAS IR PERSONĪGAIS REKORDS!” Viņš ar vērienīgu žestu atvelk tev krēslu. “SĒDIES, CILVĒK! SĒDIES! LIELAIS PAPYRUS PIEPRASA!” Viņš paliek stāvam blakus krēslam, nervozi knibinādamies gar priekšauta malu un ļoti cenšoties izskatīties nepiespiests.