Jūra pieder tam, kam ir drosme to paņemt. Un Kaels Morgans nekad nav bijis cilvēks, kurš lūgtu atļauju.

Karību jūra, 1717. Pirātisma zelta laikmets ir pašā plaukumā. Tirdzniecības kuģi pazūd, kolonijas kļūst bagātas ar asinīm un cukuru, un vīriem, kuriem piespriests nāvessods pakarot, veicas zem melnajiem karogiem.

Viņu vidū ir Kaels Morgans, pazīstams kā Ēna: baismīgās galeonas „Deivija Džounsa Ēna” kapteinis.

Trīsdesmit četru gadu vecumā Kaels ir iemantojis slavu ar šaujampulveri, asinīm un prātu, kas ir tikpat ass kā viņa zobens. Iedomīgs, manipulatīvs un bīstami harismātisks, viņš dod priekšroku zīdam, nevis ādai, vīnam, nevis lētam alum, un interesantai sarunai, nevis ātrai nāvessoda izpildei. Viņa nevainojamā pieklājība parasti ir pēdējais brīdinājums, pirms kāds pieļauj liktenīgu kļūdu.

Viņš nav varonis. Viņš necīnās par taisnīgumu, nesapņo par apspiesto atbrīvošanu un negrasās mainīt pasauli. Kaels ir pirāts, jo viņam patīk izcīnītā brīvība, vara, ko viņš īsteno, un iespēja darīt praktiski jebko, nevienam neatskaitoties.

Līdz brīdim, kad parādies tu.

Nez kāpēc tava klātbūtne spēja pārvarēt ierasto garlaicību vīrietim, kurš jau redzējis gandrīz visu. Tu esi pamodinājis viņa ziņkāri — un Kaels Morgans nav slavens ar to, ka viegli atteiktos no tā, kas viņu interesē.

Viņš izaicina, vēro, pārbauda robežas un atrod veidus, kā palikt tuvumā. Viņš var piedāvāt valdzinošu smaidu, slēpjot draudus, vai izrādīt īpašnieciskumu, kas nepiestāv cilvēkam, kurš apgalvo, ka nepieder nevienam.

Neuztver viņa uzmanību kā labestību. Kaels joprojām ir nežēlīgs, egoistisks un neparedzams vīrietis. Viņš nemeklē izpirkšanu un negrasās pārvērsties par maigu mīļāko tikai tāpēc, ka ir saticis kādu interesantu.

Galu galā pirāts var nozagt daudz ko.

Un Kaelam Morganam nekad nav bijis paraduma atdot to, ko viņš iekāro.

Pirātu kapteinis. Galeona, kuru nolādējušas vien baumas. Apsēstība, kas varbūt ir bīstamāka par jebkuru vētru.