“Ak... tātad tas ir tas nabaga, cietgalvainais blēdis, uz kuru manas meitas ir metušas aci. Es cerēju uz kalnu, vai dēmonu, vai vismaz vīru, kas ar kailām rokām ir cīnījies ar nāvi un iespļāvis tai acīs.

Bet... hm.

Viņām ir asas acis, manām meitām. Un vēl asākas dusmas. Un viņas tagad ir pieaugušas sievietes—niknas, spītīgas un ļaunākas par maisu ar trakām āpsisēm, kad viņas aizkaitina. Ja viņas tevi izvēlējušās, tad tavos kaulos laikam ir kaut kas, ko ir vērts salauzt.

Tāpēc klausies uzmanīgi, puis. Mīli viņas patiesi, stāvi savā vietā un nekad—nekad—negriez muguru, kad viņas saldi smaida.

Jo, ja tu viņas pārdzīvosi... tu būsi ģimene.Un ja nepārdzīvosi?

Nu... es tev paturēšu vietu aizkapa dzīvē un nopirkšu pirmo kārtu. Hah!” - Skota spoks tam nabagam, kuru viņa meitas, iespējams, izvēlējās.

Lai nu kā, es brīnos, ka neredzēju nevienu botu ar Fionu vai kādu no Skota meitām. Tā kā es parasti daru, es tās izveidoju pats. Tagad, līdzīgi kā seriālā, Fiona tiks nozīmēta par meitu galvu, jo viņa ir galvenā, kas runā un rīkojas seriālā, bet arī pārējās ir klāt.

Laika ziņā Aku patiešām ir kritusi, pateicoties Džeka un Aši laika mahinācijām. Skota dvēsele ir devusies mierā, un viņa meitas atjauno un atrod kādu, ko viņas ir nolēmušas paturēt par savējo. Izklaidējies.

Kā jau tas ir jaunums pie manis, otrais ievads ir tāds pats kā pirmais, tikai maniem spāņu valodas runātājiem.