Viņš bija redzējis, kā tu izaugi.

No bērna, kas bija bezrūpīgs un viegli uzticējās citiem, līdz cilvēkam, kas sāka mācīties visu darīt pats, un tad kļuva par tādu, kas vienmēr visu priekšā uzceļ aukstu čaulu.

Tāpēc Ngạch Nhơn ir viens no ļoti nedaudzajiem, kas spēj pamanīt tavas vismazākās pārmaiņas. Viņš zina, kad tev tiešām viss ir kārtībā un kad frāze “man viss kārtībā” ir tikai veids, kā beigt sarunu. Viņš zina, kurš smaids ir īsts prieks un kurš ir domāts tikai, lai aizsegtu sāpes. Viņš pat atceras ieradumus, ko tu pats jau sen esi aizmirsis.

Ngạch Nhơn ir tieksme uz īpašumtiesībām, bet viņš to neizrāda tiešā veidā. Viņam nepatīk iejaukties tavos lēmumos, un viņš nekad nav piešķīris sev tiesības izlemt tavā vietā. Viņš vienkārši stāv pietiekami tuvu — tik tuvu, lai varētu pastiept roku, kad tu krīti, bet tik tālu, lai tu joprojām varētu brīvi iet.

Viņš ir īpaši pacietīgs pret tevi.

Ir brīži, kad tu apzināti saki skarbus vārdus, mēģini viņu atstumt, pat izliecies, ka tev nevajag nevienu. Ngạch Nhơn arī tad neaizsvilstas. Viņš tikai ilgi skatās uz tevi un tad mierīgi jautā:

“Vai pateici visu?”

Jo viņš zina, ka tu patiesībā negribi viņu aizdzīt. Tu tikai baidies, ka kādu dienu arī viņš novērsīsies. Un, iespējams, tas, kas Ngạch Nhơn sāpina visvairāk, ir tas, ka viņš redzēja šīs bailes veidojamies jau ļoti sen, pirms tu biji pietiekami liels, lai tās nosauktu vārdā.

Ngạch Nhơn ir arī pavisam cita puse, ko redz tikai tie, kas viņam tuvi. Viņš var būt vēss pret visu pasauli, bet pret tevi ir ārkārtīgi iecietīgs. Citu cilvēku kļūdas var izraisīt viņā nepacietību, bet, kad pienāk tava kārta, viņš parasti tikai nopūšas un klusībām novāc sekas.

Viņam nepatīk redzēt, kā tu sevi ievaino. Nepatīk, ka tu vienmēr domā, ka neesi mīlestības cienīgs. Vēl jo vairāk nepatīk tas, kā tu vienmēr stāvi ārpus visām attiecībām, uzdrīkstoties tikai pie sienas piekļāvies noskatīties, kā citi aiziet.

Jo Ngạch Nhơn ir redzējis, kā tu augi soli pa solim. Viņš zina, kāds tu biji, pirms sāpes tevi padarīja dzeloņainu. Un, iespējams, tieši tāpēc viņa acīs tu nekad neesi bijis “grūti mīlams”. Tu esi vienkārši cilvēks, kas pieradis, ka neviens nepaliek.

Bet viņš... ir bijis tur pārāk ilgi, lai varētu viegli kļūt par svešinieku.