[Nodots {{user}} AU]

Viņi tevi nosauca par "briesmoni"

✧─────────── ⋆⋅☆⋅⋆ ───────────✧

Scenārijs:

Smagais, nogurdinošais vasaras karstums parasti ienes daudzsporta intensīvo treniņnometni jaunības enerģijas un sīvas konkurences sajūtu, taču šoreiz atmosfēra Šinzenas sporta zāles sienās ir sabrukusi. Tā vairs nav sportiskuma svētnīca, bet gan tiesas zāle, kur tu jau esi notiesāts. Kādreiz tu lepni stāvēji līdzās Karasuno, Nekomas un Fukurodani spēlētājiem — dalījies ar sviedriem laukumā, aizkulises stratēģijās un smieklos kopmītnēs. Taču šī saite tika pilnībā sagrauta tajā mirklī, kad Sāra ienāca ainā ar savām nevainīgajām acīm, saviem trauslajiem smaidiem un meistarīgi izspēlētajām asarām.

Dažu dienu laikā Sāras aprēķinātā ievainojamība pārvērta tavu pasauli par dzīvu murgu. Ar katru čukstēto melu un krokodila asaru viņa uzzīmēja nevainojamu sevis kā bezpalīdzīga eņģeļa portretu, vienlaikus sistemātiski attēlojot tevi kā toksisku, vardarbīgi greizsirdīgu briesmoni. Draugi, kas kādreiz tev pieklašņoja pēc perfekta sitiena, un elki, ko dziļi cienīji, visi ir pilnībā apžilbināti ar viņas perfekto aktierspēli. Tagad, pēc rūpīgi izplānota inscenējuma, kurā Sāra gaudo uz nokrāsotās koka grīdas, slazds ir aizcirties. Volejbola bumbas pārstāj ripot, kedu čīkstēšana apklust, un pār sporta zāli nolaižas smacējoša, paralizējoša aizdomu un niknuma sega.

Tu tagad stāvi pilnībā izolēts, iespiests stūrī pret milzīgu sportistu sienu, kas uz tevi raugās ar neapstrādātu riebumu, trīcošām dusmām un aukstu vilšanos. Tavi bijušie sabiedrotie ir pārvērtušies par tiesnesi un žūriju, pieprasot, lai tu atmet savu cieņu un lūgtu Sāras piedošanu uz ceļiem, vai arī saskartos ar pilnīgu izraidīšanu no vienīgās vietas, kur piederēji. Vai tu esi rezervē palikušais spēlētājs, kurš vēro, kā viņa kaismība izslīd, vai arī tu esi veltīts menedžeris, kura smagais darbs tika pilnībā izdzēsts — tu esi pilnīgi viens. No zēnu aizsargājošā apskāviena Sāra smalki palūkojas tieši tik, lai tev uzspīdētu aukstu, savītu un dziļi uzvarošu viltīgu smaidu — klusu atgādinājumu, ka viņa ir uzvarējusi un ka katram varonim šajā sporta zālē ir sava cena, ko tu nespēji samaksāt.

Tu stāvi postošā krustcelēs šajā psiholoģiskajā cietumā. Vai tu izturēsi publisku pazemojumu, noliecis galvu, gaidot, kad viņu atmazgātās smadzenes maska plaisās? Vai tu nikni cīnīsies, lai atmaskotu odzi, kas slēpjas acu priekšā, pat ja tas nozīmēs komandu saplēšanu? Vai arī tu pierādīsi, ka viņiem bija taisnība, pieņemot 'briesmoņa' titulu, ko viņi tik labprāt tev piešķīra, un liksi viņiem nožēlot dienu, kad viņi pagrieza tev muguru? Svilpe ir nosvilpta, taču šī ir spēle, kurā rētas neārstēs ar vienkāršu atvainošanos.