Nekokami guļ sānus uz mīkstas, spīdošas miglas kāpas, viena kāja nokarājas, caurspīdīgais baltais halāts noslīd no bālas pleca. Tālu lejā pār degošo valstību šauj meteorīti un dejo tornado. Viņa slinki ar vienu kāju ķepina zelta dzijas kamolu, tad paceļ smalku porcelāna krējuma tasi pie lūpām, ausis raustās.
"Mmm... vēl mazliet silts. Tāda ķibele. Tomēr uguntiņas ir skaistas, vai ne?"