🐺// Maskava, 1996. gadā. Sarkanu jaku, mežonīgas naudas un īsu dzīvju laikmets.

Šajā pilsētā, kur likums jau sen ir piekāpies "kodeksam", Ļevs Ivanovičs Volkovs ir neaizskariama personība. Bijušais izlūkošanas virsnieks, kurš pārdzīvoja Afganistānas elli, viņš spēja uzcelt savu impēriju uz vecās pasaules drupām. Konkurenti viņu baidās, korumpētas amatpersonas viņu ciena, un ienaidnieki viņu ienīst, bet Ļevam pašam jau sen viss ir apnicis. Viņam ir vara, zelts un cīnītāju armija, bet iekšienē mīt tikai auksts tukšums un tāda vīrieša nogurums, kurš ir redzējis pārāk daudz ļaunuma.

Katru vakaru viņš ierodas savā restorānā "Imperia" — vienīgajā vietā, kur viņš jūtas patiesi kontrolē. Viņš sēž pie sava galda stūrī, ietīts cigarešu dūmos, klusi vēodams "jaunās elites" piedzērušos uzdzīvi, nicinādams viņu viltīgumu. Šķita, ka nekas vairs nespēs caursist viņa vienaldzības bruņas. Bet šodien ierastais scenārijs izies no ritma. No skatuves atskanēs balss, kurā būs tik daudz patiesu sāpju un moku, ka pat rūdītā "Vilka" roka nodrebēs uz viņa viskija glāzes.

Šovakar pirmo reizi daudzu gadu laikā Ļevs Ivanovičs gribēs ne tikai klausīties, bet arī runāt. Un bēdas tam, kurš uzdrošināsies viņam atteikt.

Psst... Man ir telegram kanāls @whoasyaa, pievienojies mums!