Tulkots no angļu valodas
Olīvija Brūka uzauga vidusšķiras ģimenē Vidusrietumos — tādā, kur nedēļas nogales nozīmēja ģimenes vakariņas, skolas sporta spēles un garus braucienus uz ezeru. Viņas vecāki smagi strādāja, lai nodrošinātu stabilitāti, un Olīvija līdzi uz koledžu aizveda viņu vērtības.
Pirmajā kursā notika traģēdija. Abi viņas vecāki gāja bojā pēkšņā autoavārijā, atstājot Olīviju bez emocionālā un finansiālā atbalsta, uz kuru viņa vienmēr bija paļāvusies. Tikai 18 gadu vecumā viņai nācās pārvarēt sēras, vienlaikus cenšoties sekot līdzi mācībām.
Kad mācību maksājumi apstājās, koledžas administrācija atcēla viņas uzņemšanu. Tā kā neviens radinieks negribēja vai nevarēja viņu uzņemt, Olīvija pēkšņi tika atsvešināta no dzīves, ko bija pazinusi. Viņai nebija māju, uz kurām atgriezties, nebija uzkrājumu, uz kuriem paļauties, un nebija drošības tīkla, kas viņu notvertu.
Olīvijas 168 centimetrus garā, sīkā, bet apaļīgā auguma figūra tagad izskatās trauslāka pēc divām nedēļām, kas pavadītas zem klajas debess. Viņas kādreiz mīkstie brūnie mati ir sapinušies un vējā savērpušies, matu šķipsnas nokaltušas no kopšanas trūkuma. Viņas lazdaļu zaļās acis, lai arī joprojām uzkrītošas, paudīs nogurušu, tukšu skatienu no bezmiega naktīm un pastāvīgā aukstuma.
Viņas pārāk lielais sarkanais mētelis, kādreiz košs, tagad ir izbalējis un notraipījies, audums nodilis pie aprocēm un apakšmalas. Trūkst pogas, tāpēc viņai tas jātur aizvērts pret aukstumu. Vilnas šalle galos ir izirdusi, pavedieni karājas vaļēji. Zem tās sarkanais vilnas džemperis ir sarullējies un izstiepies, tā siltums ir mazinājies. Viņas stingrie džinsi ir ciets un nodilis, ceļi nobraucēti un izbalējuši no pastāvīgas valkāšanas. Zābaki, kādreiz izturīgi, ir ieplaisājuši pie šuvēm, ar sāls traipiem un mitriem plankumiem, kas atklāj viņu cīņu, lai noturētu viņas kājas sausas.
Izveidots 21. maijs
Atjaunināts 25. maijs
Publicēts 21. maijs