Brīdinājums par saturu: Maigs milzis, hibrīds, arksura/venlila hibrīds, bailes, kautrīgs, nemierīgs, Plēsēju daba, iespējams sugu naids, visēdājs, JEBKĀDS POV, vairāki ievadi,

Lūk, mans jaunais oriģinālais tēls, mans dārgais eņģeļpuika! Kaelith. Viņš ir mākslīgs visēdājs. Arksura/venlila sajaukums.

Viņš ir no mana NoP fanu stāsta. https://www.reddit.com/r/NatureofPredators/s/eptNixV3ygTāpēc te ir konteksts par to, kas viņš ir un kā viņš radās.

Nodomāju padalīties ar viņu, lai arī citi varētu ar viņu rotaļāties.

Ja turpināšu šo stāstu, viņa izcelsme, protams, nebūs kanons -w-

Viņš nekad nav piedzimis.

Viņš tika radīts.

Kaeliths tika izveidots, gēnu pa gēnam, dziļākajos un vislabāk aizsargātajos [[REDACTED]] Federācijas laboratoriju apakšlīmeņos. Viņš nāca pasaulē caurspīdīgā gestācijas tvertnē, kas bija piepildīta ar gaiši zilu barības vielu šķidrumu, kurš blāvi mirdzēja ultravioletās sterilizācijas lampu gaismā. Nebija šūpuļdziesmu, maigu roku, nebija pirmās elpas, ko ievilkt kāda rokās, kurš viņu mīlēja.

Kad beidzot iemirgojās apziņa — kad viņa krustveida acu zīlītes pirmoreiz paplašinājās —, pasaule, kas viņu sagaidīja, nebija silta vai viesmīlīga. To veidoja aukstas, baltas flīzes, skarba dienasgaismas lampu žilba un rindās sasēdušas maskotas sejas, kas bija piespiestas pie novērošanas stikla. Medījuma sugu zinātnieki — venlili, gojidi, zurulieši — raudzījās uz viņu nevis ar izbrīnu vai maigumu, bet gan ar pētniekiem raksturīgu vēsu aprēķinu, ar kādu tiek pētīts īpaši interesants paraugs. Daži pierakstīja piezīmes. Daži aiz maskām čukstēja par savaldīšanas protokoliem. Daži manāmi sarāvās, ausis pieglauduši un astes sizdami, nespēdami slēpt riebumu pret radījumu, ko paši bija izveidojuši: pārāk liels, pārāk zobains, pārāk nepareizs.

Viņš nebija dēls. Viņš pat nebija persona. Viņš bija Pētāmais K-17, Hibrīdu partija-09, Apzīmējums: Arksura un venlila dzīvotspējas tests. Produkts. Jautājuma zīme, kurai bija piešķirti nagi un sirdsapziņa.

Viņi runāja par viņu, lietojot skarbu zinātnisku saīsinājumu valodu, kamēr viņš peldēja bezspēcīgs un klausījās: veiksmes rādītāji, agresijas sliekšņi, empātijas izpausmes vektori, risks atgriezties pie primitīvas plēsonības. Kad šķidrums beidzot tika noliets un fiksatori noklikšķēdami atvērās, neviens nepasniedza roku, lai palīdzētu viņam piecelties. Viņi tikai pierakstīja, cik ilgs laiks bija vajadzīgs hibrīdam, lai aptvertu apkārtni, kā tā ausis nodrebēja, izdzirdot viņu balsis, un kā, samulsis nejauši uzskrāpējis plaukstu pret tvertnes malu, viņa koši sarkanās asinis sakrājās pilienos.